Autora arhīvs: Andrejs Morozovs

Par Andrejs Morozovs

Esmu aktīvs futbola piekritējs, spēlēju jau kopš bērnības. Izveidoju blodu - Fkolaine.lv, lai popularizētu futbolu Latvijā. Futbols pāri visam! Andrejs.

Izdevīga kredītu apvienošana sportistiem

Varētu padomāt kur ir saikne starp futbolista karjeras veidošanu un kredītu pakalpojumiem? Tomēr visi esam cilvēki un papildus saviem hobijiem arī mēdzam vērsties pēc finansiālās palīdzības. Tomēr, kad ar to ir drusku pārspīlēts un maksājumu kļūst gana daudz, talkā nāks pārkreditācija.

Šāds kredītu apvienošanas pakalpojums ir lieliska iespēja visus jau esošos kredītus apvienot vienā. Tādā veidā jums paliek tikai vienāds ikmēneša maksājums, kurā ir apvienoti jau visas esošās parādsaistības.

Kredītu apvienošana kā palīgs finansiālās problēmās

Pārsvarā kredītu refinansēšana palīdz vairākās situācijās. Pat, ja tie bija vairāki ātrie aizdevumi sporta inventāra iegādei vai ceļam uz sacensībām. Pārkreditācija izlīdz arī tad, ja jūsu hipotekāro vai auto kredītu ir iespējams pārrēķināt ar labākiem nosacījumiem. Tas arī ir risinājums tiem, kuriem ir grūtības ar kredītu atmaksu laikā.

Bieži vien, kad cilvēkam rodas sarežģījumi ar kredītu atmaksu laicīgi, viņš izvēlas aizņemties vēl pāris kredītus. Tādā veidā viņš domā, ka varēs segt maksājumus par jau esošajiem kredītiem. Pēc jaunākajām vadlīnijām tas noteikti nav gudrākais risinājums šādā situācijā.

Galvenie pārkreditācijas nosacījumi

Lai sportists varētu apvienot kredītus, viņam ir nepieciešams atbilst aizdevēja nosacījumiem. Katrs kreditors ir izstrādājis savus kredītu apvienošanas nosacījumus, tomēr pāris punkti ir vienādi kopumam no tiem.

Pārsvarā tas attiecas uz klienta darba ienākumiem vai cita veida pastāvīgiem ieņēmumiem. Skatās arī uz cilvēka vecumu, kredītvēsturi, kā arī rezidenci. No šiem faktoriem būs atkarīga, galvenokārt procentu likmes izmērs, kā arī summa un atmaksas termiņš. Tas attiecas arī uz to, vai aizdevējs piedāvās kredītu apvienošanu ar vai bez ķīlas.

Ja kredītu apvienošanas summa ir gana liela, tad var būt, ka pretī aizdevējs paņēms kīļā automašīnu vai nekustamo īpašumu. Tādā veidā arī viņam būs pārliecība, ka varēsi laicīgi atmaksāt aizdevumu. Pārsvarā šis pakalpojums ir pieejams sākot no 18 vai 20 gadiem.

Kredītu apvienošanas iespējas Latvijā

Tagad Latvijā vairāki aizdevēji ļoti aktīvi piedāvā pārkreditācijas pakalpojumus tāpēc maksājumu apvienošana ir šobrīd pieejama gandrīz ikvienam. Tev nebūs jāaizņemas vēl kāds kredīts, tev vienkārši tiks sniegta iespēja apvienot visus savus jau esošos kredītus.

Minimālā piedāvātā summa sākas no 500 eiro un sniedzas līdz pat 25 tūkstošiem. Jāsaka, ka arī atmaksas termiņš ir gana elastīgs, un vairāki aizdevēji piedāvā atmaksāt aizdevumu pat 10 gadu laikā. Tādā veidā pakāpeniski varēsi veikt apjomīga kredīta maksājumu un saņemt kādu atbalstu arī savas dzīves grūtākos brīžos.

Labākās aizdevumu refinansēšanas meklējumos

Ir svarīgi labāk iepazīties ar katru aizdevēja piedāvājumu, lai varētu saprast, vai šis variants ir piemērots tieši tev. Protams, vari pašrocīgi meklēt un doties uz katra aizdevēja mājaslapu, lai iegūtu šo informāciju, tomēr Netcredit ir parūpējies, lai tu varētu ietaupīt savu dārgo laiku.

Vienuviet tur vari atrast visus pieejamos aizdevējus Latvijā, kuri sniedz kredītu apvienošanas iespēju, tādā veidā atrodot tieši sev piemērotāko. Pārskatāmā tabulā redzēsi gan to, kāds ir vecuma ierobežojums, gan arī to, kāda ir minimālā un maksimālā kredītu apvienošanas summa konkrētajam aizdevējam. Tādā veidā pavisam īsā laika posmā varēsi uzzināt, kurš no variantiem ir pats piemērotākais tieši tev.

Attiecīgi, ja esi nonācis kredītu parādnieku reģistrā, var gadīties situācija, ka aizdevējs tev atteiks kredītu apvienošanu. Katrs gadījums gan tiek izvērtēts individuāli, tāpēc ir svarīgi iepazīties ar visu aizdevēju piedāvājumiem, lai atrastu sev piemērotāko variantu! Ieskaties arī mūsu rakstā par kredītlīnijām, lai uzzinātu kā tās var būt noderīgas sportistiem dažādās dzīves situācijās.

Iedarbīgi veidi, kā iesaistīt mazas darba komandas

Ja mēs iedomājamies, ka uzņēmums ir liela laiva, bet darbinieki ir tās airētāji, tad mazāk nekā trešdaļa (apmēram 30%) ir ļoti iesaistīti un aktīvi airētāji, kas dara visu iespējamo, puse no visiem tikai pieairē, sniedzot mazu ieguldījumu (nav iesaistīti), un aptuveni 20% vēlas pamest laivu un meklē kur citur varētu airēt (pavisam neiesaistīti).

Šis stāsts parāda, ka darbinieku iesaistei ir ārkārtīgi liela nozīme uzņēmuma panākumos. Kā norāda VitalSmarts pētījums, pat viens vai divi slikti strādājoši darbinieki var ietekmēt visas komandas panākumus. Turklāt darbinieku iesaistīšana nav jautājums, kas jārisina vienreiz, bet par to jādomā pastāvīgi. Tāpēc tas ir liels izaicinājums gan lielām, gan mazām darba komandām.

Kā vislabāk iesaistīt darbā mazas komandas?

Tomēr, ja lielām komandām ir apjomīgāks budžets, pieejami lieliski automatizēti darbinieku iesaistīšanas rīki un citas ekstras, tad mazām komandām bieži nepieciešama atšķirīga un personiskāka pieeja. Lai atrastu pareizo pieeju konkrētajam uzņēmumam, nepieciešams testēt dažādas stratēģijas un šeit ir dažas, kuras noteikti vajadzētu izmēģināt:

Iesaisti darbiniekus uzņēmuma mērķu noteikšanas procesā

Nospraudiet uzņēmuma mērķus un veidojiet vīziju kopā, parakstot katra darbinieka individuālos mērķus zem lielajiem. Tā komandai būs skaidrs, kā viņi iederas lielajā mehānismā un pārliecināties, ka iet kopā vienotā virzienā. Liec katram darbiniekam izvirzīt arī īstermiņa, piemēram, nākamā mēneša mērķus, norādot kā šo uzdevum paveikšana ietekmēs organizācijas lielo mērķi. Darbiniekiem ik dienas jāapzinās, ka tam, ko viņi dara, ir nozīme (arī mazajiem, varbūt garlaicīgākajiem darbiņiem). Turklāt, ja darbiniekiem būs skaidri mērķi, viņi, iespējams, sapratīs, ka dažiem uzdevumiem nav būtiskas jēgas un šādi varēs atmest lieko savā “to-do” sarakstā.

Nodrošini darbiniekiem nepieciešamos rīkus

Vaicā darbiniekiem, vai ir kādi vērtīgi rīki, kas viņiem atvieglotu darbu un uzlabotu sniegumu (sevišķi, kas tāds, kas darbiniekam noderētu gandrīz katru dienu). Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir jāgūst maksimālais labums, ko digitāli rīki var mums sniegt. Ja tie izmaksā pārlieku dārgi un neiekļaujas budžetā, ir vērts pameklēt un piedāvāt kādas alternatīvas. Iespējams, tās ir arī kādas īpašas apmācības, kuras turklāt iespējams pasniegt balvas veidā par labi paveiktu darbu. Darbiniekiem svarīgi just, ka vadītājs ir ieinteresēts palīdzēt un nodrošināt visu nepieciešamo, lai pēc tam varētu sagaidīt arī labu rezultātu. 70% personāla būtu gatavi pamest pašreizējo darba vietu un uzsākt darbu, kurš sniedz ieguldījumiem darbinieku attīstībā un mācībās (The Harris Poll).

Iedvesmo savu komandu

Nemitīgi atgādini, kāpēc tas, ko uzņēmums un darbinieki dara, ir vērtīgi. Meklē jaunas idejas un mudini arī darbiniekus izrādīt iniciatīvu, ko varētu uzlabot. Tāpat vadītājam svarīgi palīdzēt darbiniekiem kļūt efektīvākiem un izglītot par to, cik būtiski ir rūpēties par savu labsajūtu, ievērot darba un privātās dzīves balansu, meklēt veidus, kā kļūt produktīvākam utt. Laba ideja – ir katru dienu darbiniekiem, piemēram, kopējā čatā nosūtīt kādu iedvesmojošu citātu, kas liktu aizdomāties, vai kādu interesantu faktu/ziņu, kas attiecas uz industriju u.tml.

Organizē kopīgas iknedēļas atsauksmes

90% no Gen Z paaudzes darbiniekiem gaida personisku atgriezenisko saiti no vadītājiem (Nintex). Katras nedēļas beigās satiecieties ar komandu, kur katrs dalieties tajā, kas šonedēļ paveikts un ar kādām grūtībām darbinieki saskārušies, ļaujot darbiniekiem izteikties, reaģējot uz viņu teikto un vēlāk meklējot risinājumu. Būtiski, lai darbinieki tiktu regulāri informēti par to, ko dara pārējie komandas biedri un kur uzņēmumam veicas vai neveicas. Šī ir arī laba iespēja izteikt novērtējumu un pateikties konkrētiem kolēģiem par palīdzību, esot klātesošai visai komandai. Mazās komandās arī vērts kolēģiem dalīties ar atsauksmēm savā starpā (un tas jādara pietiekami iejūtīgā veidā, lai neviens to neuztvertu personīgi un neapvainotos).

Sviniet katru nozīmīgo uzvaru

Izveidojiet kopīgu pasākumu, lai nosvinētu uzņēmuma sasniegumus un sevi par to apbalvotu. Šādu “mazo uzvaru” atzīmēšana ir tas, kas sniedz gandarījumu un mūs mudina tiekties uz priekšu. Mūsdienās arvien populārāks kļūst attālināts darbs, kas kopumā darbiniekiem patīk, taču, kā norāda Amerisleep pētījums, aptuveni 80% cilvēku, kas strādā no mājām, teica, ka vismaz daļu no dienas laika jūtas izolēti no citiem. Tāpat kopīgi komandas pasākumi veidos kopīgas atmiņas, saikni ar organizāciju un ciešākas attiecības ar kolēģiem, kas ir tik būtiskas efektīvai komunikācijai un darbinieku labsajūtai.

Mazos uzņēmumos ir īpaši būtiski, lai ikvienu darbinieku patiesi aizrautu ideja, kuru uzņēmums sevī nes, tāpēc svarīgi izraudzīties tādus darbiniekus, kas būtu “uz viena viļņa” un gatavi darboties ar entuziasmu, lai uzņēmums augtu lielāks un ietekmīgāks. Ja darbinieki līdz galam neticēs uzņēmuma idejai, tad arī vislabākās iesaistes programmas visdrīzāk nenesīs gaidīto rezultātu. Veiciniet darbinieku iesaisti ikdienā ar vienkāršām, personalizētām un interesantām aktivitātēm kopā ar Latvijā radīto digitālo platformu Efectio!

Kādēļ sporta uzturs ir tik svarīgs?

Mēs visi zinām, ka vingrošana ir veselīga dzīvesveida galvenais aspekts un pasargā mūs no slimībām, kā arī veicina garastāvokli. Neatkarīgi no tā, vai esat profesionāls sportists vai kāds, kuram vienkārši patīk strādāt, tas, ko un cik daudz jūs ēdat vai dzerat, var ļoti ietekmēt jūsu personīgos mērķus.

Diētai ir izšķiroša loma veiktspējas uzlabošanā, nodrošinot degvielu muskuļiem un ķermeņa šķidruma nomaiņai. Lai izvairītos no traumām un uzlabotu sniegumu, no dažādiem pārtikas produktiem, kas nodrošina pietiekamu daudzumu ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku un mikroelementu, vajadzētu būt pietiekami daudz enerģijas.

Sporta uzturs velosipēdistiem
Atkarībā no veiktās fiziskās aktivitātes līmeņa un formas mainīsies jūsu enerģijas un barības vielu pieprasījums – pārvietojot ķermeni, šūnas prasa vairāk enerģijas nekā degviela, kas tām nepieciešama miera stāvoklī. Tas, piemēram, nozīmē, ka sportistu uzturs prasa vairāk nekā sabalansēts uzturs, jo viņu enerģijas patēriņam jāatbilst viņu lielākiem enerģijas patēriņiem.

Tāpēc ir svarīgi pielāgot uzņemto pārtiku un šķidrumus, lai uzlabotu sniegumu, uzlabotu atjaunošanos un izvairītos no enerģijas rezervju izsīkšanas. Attiecībā uz šo aspektu dietologam, kas specializējies sporta uztura jomā, būs būtiska loma, izmantojot individuālus ieteikumus par uzturu. Frančeska var palīdzēt jums, ja jūs, lūdzu, sazinieties ar mums, lai pieprasītu bezmaksas 15 minūšu tālruņa zvanu.

No kurienes nāk enerģija?
Sabalansēts uzturs var palīdzēt jūsu ķermenim iegūt kalorijas un barības vielas, kas nepieciešamas, lai jūs pavadītu dienu vai treniņa laikā. Mūsu galvenais enerģijas avots ir ēdiens, ko mēs ēdam – ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki. Šie makroelementi nodrošina atšķirīgu kaloriju daudzumu (kcal) uz gramu:

1 g tauku nodrošina 9 kcal, 1 gramu olbaltumvielu 4 kcal un 1 g ogļhidrātu 4 kcal.

Apskatīsim šos makroelementus tuvāk un redzēsim, kāpēc tie ir tik svarīgi.

Ogļhidrāti
Sporta uzturs: padomi skrējējiemSporta uzturs: padomi skrējējiem
Bieži vien dēmonizētajam makroelementam ir izšķiroša loma visiem, kas iesaistīti jebkura veida fiziskās aktivitātēs. Ogļhidrāti ir galvenā degviela, ko fiziskās slodzes laikā izmanto mūsu smadzenes un muskuļi, un tāpēc, lai novērstu muskuļu nogurumu, ir nepieciešams patērēt pietiekamu daudzumu.

No zinātniskā viedokļa ogļhidrātus mūsu ķermenis sadala glikozē un pēc tam glabā muskuļos un aknās kā glikogēnu. Šie krājumi ir būtisks enerģijas avots, kad mēs strādājam, bet ir ierobežoti. Tāpēc galvenā stratēģija ir sākt sportot, pilnībā papildinot glikogēna krājumus.

Jūsu ogļhidrātu prasības ir atkarīgas tikai no veiktās fiziskās aktivitātes veida, intensitātes un ilguma.

Zema intensitāte

Parasti tiem, kas ievēro uz prasmēm balstītu zemas intensitātes programmu (piemēram, jogu, pilates, soļošanu utt. Vai vingrošanu mazāk nekā 3 reizes nedēļā), ieteicams dienā uzņemt 2-3 g uz kg ķermeņa svara. ,

Vidēja intensitāte

3-5 g uz kg ķermeņa svara tiem, kas ievēro mērenu programmu (kas ilgst apmēram 45-60 minūtes),

Augsta intensitāte

Izturības sportistiem 6-10g uz kg ķermeņa svara (treniņš 1-3 stundas dienā ar mērenu / augstu intensitāti) un 8-12g uz kg ķermeņa svara tiem, kas piedalās ekstrēmos pasākumos.

Pārtikas piemēri, kas satur aptuveni 50 g ogļhidrātu:

2 vidēji banāni,

15 žāvētas aprikozes,

2 biezas maizes šķēles,

60 g brokastu pārslu

vai 1 liels kartupelis.

Vecāku pabalsts – kas tas ir?

Kad gaidāms jaundzimušais vai nupat ir paplašinājies ģimenes loks ar tikko dzimušu bērniņu, aktuāli ir dažādi ar šo notikumu saistīti jautājumi, tostarp valsts un pašvaldību sniegtie atvieglojumi un pabalsti, uzsākot vai turpinot vecāku gaitas. Viens no tiem ir vecāku pabalsts. Lai arī daudzi vecāki, kuri iepriekš piedzīvojuši bērna nākšanu pasaulē, zina, kas ir šis pabalsts, tie, kuri ar to saskaras pirmoreiz, ne vienmēr ir pārliecināti, vai iespējams uz šādu pabalsta vidu pretendēt. Kas tas ir, ko par to der atcerēties un kā saņemt vecāku pabalstu? Lasi un uzzini par to raksta turpinājumā!

Vecāku pabalsts, paternitātes pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts un vēl citi – kā neapjut visā un kā zināt, cik vari saņemt par katru jaundzimušo? Lasi Aprekins.lv rakstu un uzzini!

Vecāku pabalsts – kas to raksturo?

Ja ir pabalsti, kuri pienākas automātiski, sagaidot jaundzimušo, tad šī pabalsta būtība ir cita – to izsniedz pēc pieprasījuma. To saņemt var sociāli apdrošinātas personas, kuras kopj vienu vai vairākus vienās dzemdībās pasaulē nākušus bērnus, ja šīs personas pabalsta piešķiršanas dienā ir nodarbinātas. Kādām personām piešķir šādu pabalstu? Bērna:

bioloģiskais vecāks;
adoptētājs;
audžuģimenes pārstāvis;
aizbildnis, kurš tāds atzīts ar bāriņtiesas lēmumu.

Bet kā zināt, par pabalsta pieprasījumu, aprēķināšanu atkarībā no bērna un atbildes uz citiem jautājumiem? Par to lasi un uzzini raksta turpinājumā!

Pabalsta izsniegšanas nosacījumi

Ne visiem pienākas šis pabalsts. Ir nosacījumi, kuros jāiekļaujas, lai varētu uz šāda pabalsta saņemšanu. Un tie ir:

bioloģiskais vecāks atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā vai negūst ienākumus, ja darbojas kā pašnodarbinātais, vai arī tieši pretēji – neatrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā/ saņem ienākumus kā pašnodarbināta persona;
viens no adoptētājiem/ audžuģimenes loceklis vai aizbildnis atrodas vai neatrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu kā arī gūst/negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Svarīgi atcerēties, ka uz pabalstu tiesības ir arī tādām personām, kuras pabalsta piešķiršanas dienā vairs nav nodarbinātas, taču tādas ir bijušas, iestājoties grūtniecības bai dzemdību atvaļinājumam, kas saistīts ar tieši šī bērna piedzimšanu.

Vecāku pabalsts – pienākas katram jaundzimušajam?

Pabalsta piešķiršana nav atkarīga no bērnu skaita. Vienalga, vai ģimenē pasaulē būs nācis pirmais vai ceturtais bērns – pabalstu saņemt varēsi par katru, ja izpildīsies augtāk minētie nosacījumi. Vecāku pabalsts otram bērnam vai pirmajam būs atkarīgs nevis no bērnu skaita, bet algas apmēra un pabalsta saņemšanas ilguma. Kā to saprast?

Ja izvēlies saņemt pabalstu līdz bērna 1 gada vecumam, tas būs 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Ja izvēlies saņemt pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam, tas būs 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Šo aprēķinu pielieto, ja pabalsta saņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Bet kā zināt, cik liela summa pienākas katrā no šiem variantiem tieši Tev? Par to lasi un uzzini raksta noslēgumā!

Vecāku pabalsts – kalkulators aprēķiniem

Lai veiktu aprēķinus, ir izveidots ērts rīks internetā – vecāku pabalsta kalkulators, ar kura palīdzību aprēķināt, kāda summa pienākas par bērnu. Kas jādara, lai veiktu aprēķinu?

Atver vecāku pabalsta kalkulatoru;
Ievadi nepieciešamos skaitļus (vecāku ienākumus, bērnu skaitu, jaundzimušo skaitu);
Atzīmē, kurš saņems pabalstu un cik ilgā periodā to vēlies saņemt;
Noskaidro rezultātu.

Lai saņemtu pabalstu, sākotnēji jāiesniedz pabalsta pieprasījums Valsts sociālās apdrošināšanas aģēntūrai. Taču tad uzreiz nebūs zināms, kāds būs vecāku pabalsts. Lai saprastu, ar kādu naudas summu rēķināties no šī pabalsta, atver kalkulatoru un aprēķini pats!

Ogļhidrāti – galvenā degviela

Uzturs, kas bagāts ar ogļhidrātiem, palielina izturību pret ogļhidrātu papildu krājumu muskuļos un aknās, ko sauc par glikogēnu. Darbs, ko David Costill pabeidza 1980. gadu sākumā Ball State University, parādīja, ka, ja sportisti ik dienas neēda diētu ar augstu ogļhidrātu daudzumu, viņiem radīsies hronisks nogurums un slikts sniegums. Ir labi dokumentēts, ka izturības sportistiem ir nepieciešams papildināt ogļhidrātu krājumus organismā, īpaši intensīvas apmācības laikā.

Arī ogļhidrātu patēriņš treniņu laikā, kas ilgst vairāk nekā vienu stundu, var arī dot labumu veiktspējai un aizkavēt noguruma rašanos. Vairāki neseni pētījumi ir parādījuši, ka sportistiem, kas piedalās sporta aktivitātēs, piemēram, basketbolā un futbolā, var būt arī jākoncentrējas uz vairāk ogļhidrātu patēriņu apmācības un konkurences laikā.

Tas nav pārsteidzoši, jo ir labi zināms, ka ogļhidrāti, salīdzinot ar proteīniem un uztura taukiem, ir visefektīvāk sadalīti un metabolizēti ķermeņa enerģijas veidi. Sportistiem, kas veic stop-and-go aktivitātes, tika konstatēts labāks ātrums un nogurums, patērējot augstāku ogļhidrātu diētu.

Ieteicamais ogļhidrātu daudzums

Atkarībā no treniņa, sportistiem vajadzētu patērēt vismaz 50 procentus, bet ideāli 60–70 procenti no to kopējā kaloriju daudzuma no ogļhidrātiem. Šis procents ir tikai vadlīnija ogļhidrātu vajadzību novērtēšanai. Atkarībā no treniņu ilguma sportista ogļhidrātu uzņemšanai vajadzētu būt no 2,5 līdz 6,0 gramiem uz svara ķermeņa svara, un ilgākiem mācību laikiem, kas atspoguļo vajadzīgo lielāko gramu skaitu. Lai aprēķinātu vajadzīgo ogļhidrātu gramus, skatīt 1. tabulu.

1. tabula Ogļhidrātu gramu noteikšana sportistiem

Nākamais piemērs parāda, kā aprēķināt nepieciešamos ogļhidrātu gramus uz vienu svara ķermeņa svaru.

Ogļhidrātu uzņemšana pirms, laikā un pēc vingrošanas

Pirms vingrinājuma:
Priekšapmācības maltītei ir divi mērķi:

Tas uztur optimālos enerģijas līmeņus vingrošanas muskuļiem.

Sportisti, kas agri no rīta trenējas pirms ēšanas vai dzeršanas, var radīt zemu glikozes līmeni asinīs, kā arī sliktu veiktspēju, jo samazinās spēja koncentrēties un palielinās uztveramā slodze. Glikozes līmenis asinīs, asinīs atrastais cukurs, ir enerģija, kas tiek piegādāta darba muskuļiem un orgāniem, kas ļauj organismam pabeigt darbību. Zems glikozes līmenis asinīs liek jums justies lēnāk nekā parasti un samazina spēju koncentrēties, kas neizbēgami samazinās veiktspēju.

Ogļhidrātu uzņemšana pirms vingrošanas var palīdzēt atjaunot nepietiekamu optimālo glikogēna krātuvi, kas ir ļoti svarīga ilgstošiem treniņiem. Pieļaujot personīgās vēlmes un psiholoģiskos faktorus, pirmsdzemdību maltītei ir jābūt lielai ogļhidrātu daļai, kas nav taukaina un viegli sagremojama. Taukskābju pārtikai jābūt ierobežotai, jo tie aizkavē kuņģa iztukšošanas laiku un ilgāk sagremo. Tālāk ir norādījumi pirmsdzemdību maltītei:

Ēdiens ir jāizēd 3-4 stundas pirms pasākuma.

Tam jānodrošina 150-350 grami ogļhidrātu (1,5 grami uz ķermeņa svara).
Lai izvairītos no kuņģa darbības traucējumiem, ēdienu ogļhidrātu saturs būtu jāsamazina, jo tuvāk ēdienam ir notikums.
Nelielu daudzumu olbaltumvielu pievienošana var palīdzēt regulēt enerģijas līmeni, palēninot ogļhidrātu absorbciju, nodrošinot ogļhidrātus darba muskuļiem ilgākā laikā.
Pievērsiet uzmanību sāļajām alkām. Ja konkurē karstā / mitrā klimatā, pārliecinieties, ka elektrolītu zudumi ir jānomaina ar sāļiem uzkodām, tādiem kā kliņģeri vai sporta dzērieni ar pievienotu nātriju.

Ēšana visu dienu notikumos:

Ir svarīgi, lai sportisti ēst pēc sacensībām, lai pārliecinātos, ka viņiem būs pietiekama enerģija muskuļos nākamajā sacensībā vai sacensībās, neatkarīgi no tā, vai tā būtu tajā pašā dienā vai nākamajās dienās. Tie paši uztura uzņemšanas principi, ko izmanto, lai plānotu maltīti pirms vingrošanas, var attiekties arī uz pārtiku, kas ēdama visu dienu. Ja sportists sacenšas plkst. 10:00 un atkal pēc divām stundām, pārtikas produkti ar augstu olbaltumvielu un tauku saturu, visticamāk, joprojām būs vēderā, kas var izraisīt kuņģa vai kuņģa-zarnu trakta (GI) ciešanas. Lai palīdzētu sportistiem gudru ēdienu izvēli visu dienu pasākumos, ir ieteiktas šādas vadlīnijas.

OCTA vai KASKO – kāda ir atšķirība?

Daudzi noteikti ir dzirdējuši vārdus OCTA un KASKO. Tie, kuriem ir automašīna, noteikti labāk zina abus šos jēdzienus, tomēr ne visi prot paskaidrot kāda ir atšķirība starp šīm divām apdrošināšanām. Pieņemsim, ka tu šobrīd esi ceļā uz jaunas automašīnas iegādi – ko izvēlēties – OCTU vai KASKO? Kāda ir atšķirības un kura ir izdevīgāka? Kas ir KASKO kalkulators? Par to noteikti uzzināsi, izlasot rakstu!

Kas ir KASKO un kāpēc tā ir nepieciešama?

OCTA ir obligātā transportlīdzekļa apdrošināšana. Polises apdrošinātājs sedz tādus izdevumus kā, piemēram, ja ceļu satiksmes negadījuma laikā ir bojāts luksafors vai kāds cits nozīmīgs objekts ceļu satiksmē, tāpat tiek segti izdevumi arī par dažādiem bojājumiem (citas automašīnas bojājums, veikala skatloga bojājumi, velosipēda bojājumi, kā arī citi šāda veida bojājumi), kā arī tiek segti izdevumi, ja ceļu satiksmes negadījuma laikā cietušajai personai ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Savukārt KASKO neregulē neviens likums, tāpēc cilvēks brīvprātīgi var izvēlēties – iegādāties to vai tomēr nē. Lētas KASKO polises nav pieejamas, tāpēc, protams, tās iegādei būs nepieciešams veltīt naudas līdzekļus. Tomēr jāpiemin, ka KASKO polises noformēšana ir ļoti noderīga, jo palīdz pasargāt sevi un automašīnu no dažādiem nevajadzīgiem tēriņiem. Šeit pāris pozīcija, kuras tiktu segtas, ja automašīnai būtu noformēta KASKO apdrošināšana:

Automašīnas transportēšana uz remonta punktu
Pārsistas riepas un bojāts krāsojums
Ugunsgrēks auto
Smagu priekšmetu, piemēram, koku krišana uz auto jumta
Automašīnas aprīkojuma zādzība vai sadursme ar dzīvnieku
Logu stikla bojājumi, kā arī riteņu disku bojājumi

Kā redzams, iegādājoties KASKO apdrošināšanu, tava automašīna būs apdrošināta pret visiem šiem punktiem, kā rezultātā varēsi neuztraukties par to, ka ar tavu auto varētu gadīties kas slikts.

Tā nav lētākā auto apdrošināšana, tomēr tādā veidā būsi pasargāts no dažādiem riskiem. Protams, ļoti daudzi uzskata, ka viņu automašīnai pilnībā pietiek ar OCTA apdrošināšanu, tomēr tu nekad nevari zināt, kas notiks rīt, tāpēc vislabāk būtu apdrošināties pret visiem iespējamajiem riskiem!

Kas ir KASKO kalkulators?

KASKO kalkulators ļauj aprēķināt, cik tev būs jāmaksā par KASKO apdrošināšanu. Šāds kalkulators ir pieejams katra apdrošinātāja mājaslapā, kā arī salīdzināšanas portālā Comparo iespējams iegūt visu nepieciešamo informāciju par to, kas ir KASKO, kā tas iedalās, kā arī salīdzināt populārākos apdrošinātājus un viņu sniegtos piedāvājumus, tādā veidā izvēloties sev piemērotāko variantu. Pat tad, ja tev jau ir veikta KASKO polises apdrošināšana, ir vērts pārbaudīt KASKO derīguma termiņu, jo iespējams ir pienācis laiks noformēt apdrošināšanu pa jaunam.

Kā izmantot KASKO kalkulatoru?

Lai aprēķinātu KASKO apdrošināšanas cenu, tiek ņemti vērā vairāki parametri. Vispirms tiek veikta auto izvērtēšana, un liela vērība tiek pievērsta automašīnas zīmolam, modelim, kā arī vērtībai un vecumam. Attiecīgi, jo automašīna ir vecāka, ko augstāks ir bojājumu risks.

Vairums apdrošināšanas kompāniju piedāvā KASKO apdrošināšanu automašīnām, kas nav vecākas par 20 gadiem. Tas, cik tev izmaksās KASKO apdrošināšana ir atkarīgs arī no tā, kādam mērķim tiek izmantota automašīna – privātiem izbraucieniem, pasažieru pārvadāšanai, kā taksometrs u.c. Lēta KASKO polise būs gadījumā, ja automašīna ir jauna un izmanto to privātiem mērķiem.

Kur pieejams kalkulators?

KASKO kalkulators pieejams pie katra apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja. Kā jau minējām, ir vairāki kritēriji pēc kuriem būs iespējams noteikt KASKO apdrošināšanas cenu. Katrai automašīnai šī cena tiks sastādīta individuāli.

Protams, svarīgi ir salīdzināt vairākus piedāvājumus, lai varētu izvēlēties tieši sev piemērotāko variantu, tādā veidā ietaupot naudu! Un kā jau minējām – neaizmirsti pārbaudīt, vai nav beidzies tavas automašīnas KASKO derīguma termiņš!

Olga Ševcova – Latvijas labākā futboliste 2017

Sieviešu futbols mazāk tiek apspriests futbola pasaulē, bet tas nenozīmē, ka tā darbība ir mazāk svarīga. 2017. gadā kā vienu no Latvijas futbolistēm, kas tika uzslavēta par saviem panākumiem, tika nosaukta Olga Ševcova. Bet kas tad viņa ir? Jāsaka, ka interneta vidē meitene nav bieži sastopama. Taču jāsaka, ka intervijā ar Latvijas Futbfola Federāciju parādās visas galvenās atbildes, lai redzētu, kas tad ir Ševcova futbola pasaulē.

Latvijas nacionālās sieviešu futbola izlases un Rīgas Futbola skolas spēlētāja Olga Ševcova (1992) intervijā (tapusi pirms kvalifikacijas spēlēm Gruzijā) atzīmēja, ka pieaugusī rezultativitāte ir pozitīvu tendenci raksturojošs faktors valstsvienības attīstībā. Ševcova norādīja arī uz tām lietām, pie kurām komandai vēl nepieciešams piestrādāt nākotnē.

Intervijā noskaidroja Olgas Ševcovas viedokli par komandas sasniegumiem. Viņa saka, ka komandas sagatavotība fiziskajā ziņā pirms turnīra diezin vai ko daudz labāk vēl var izdarīt. “Kā saka mūsu treneris, pie fiziskās kondīcijas uzlabošanas futbolistēm nepieciešams strādāt savos klubos. Izlasē šajā ziņā daudz neko vairāk izdarīt nevar, turklāt līdz kvalifikācijas spēlēm palicis nedaudz vairāk nekā mēnesis. Noteikti vēl strādāsim taktiskajā ziņā, kur mums priekšā ir vairākas spēles turnīrā Kiprā… Treneris arī teica, ka Kiprā skatīsimies un analizēsim daudz video. Taktika noteikti ir tas, ko mēs vēl varam piekoriģēt, un arī šajā ziņā vēl labāk sagatavoties.”

Runājot par to, kas notiek pirms spēlēm. Ko komandas iekšienē meitenes runā pirms kvalifikācijas turnīra spēlēm? Kādu mērķi pati komanda sev stāda Gruzijā?

Ševcova min: “Šogad mums vēl nebija tādu garāku kopīgu nometņu, lai rastos tāda iespēja komandas iekšienē to visu tā kārtīgāk pārrunāt. Līdz šim esam tikušās tikai uz treniņiem un pārbaudes spēlēm nedēļas nogalēs. Arī es personīgi atsevišķi ar meitenēm vēl neesmu par kvalifikācijas ciklu kā īpaši runājusi. Tomēr skaidrs, ka katrai no mums dvēselē ir stimuls un iekšējais uzdevums. Meitenes saprot, kur mūsu komanda var kvalificēties un kas mūs tur sagaida. Protams, tas būtu ļoti nozīmīgs solis mūsu sieviešu futbola attīstībā. Mērķis ir, tāpēc mums jāspēlē un jāuzvar!

Visu noteiks spēles laukumā. Kā zināms, bumba ir apaļa un katrai komandai ir iespējas. Nedomāju, ka mums izlozē trāpījusies pati spēcīgākā iespējamā grupa. Taču katra spēle sāksies ar rezultātu 0:0. Gruzijā viss būs atkarīgs tikai no mums pašām!”

Pēc intervijas var secināt, ka mitene ir ar skatu nākotnē, analizē kļūdas un, iespējams, ar viņas un citu Latvijas futbolistu palīdzibu, cels Latvjas vārdu pasaulē!

Pilna intevija: http://www.lff.lv/lv/mans-futbols/treneri-un-izglitiba/olga-sevcova-gruzija-viss-bus-atkarigs-no-mums-pasam

Cristiano Ronaldo

Cristiano Ronaldo ir profesionāls futbolists, kurš ir uzstādījis ierakstus, spēlējot gan Manchester United, gan Real Madrid.

Kas ir Cristiano Ronaldo?

1985. gada 5. februārī dzimis Cristiano Ronaldo dos Santos Aveiro ir Portugāles futbolists ar “Manchester United”. Līdz 2003. gadam, kad viņam bija tikai 16 gadi, Mančestra maksāja 12 miljonus sterliņu mārciņu (vairāk nekā 14 miljonus ASV dolāru), lai viņam parakstītu rekordaugstu maksu par viņa vecuma spēlētāju. 2004. gada FA kausa finālā Ronaldo guva Mančesteras pirmo trīs vārtus un palīdzēja viņiem uzņemt čempionu. 2008. gadā viņš izveidoja franšīzes rekordu par izciliem mērķiem. 2009. gadā Real Madrid maksāja rekordu 131 miljonu ASV dolāru apmērā par saviem pakalpojumiem.

Cristiano Ronaldo alga un neto vērtība

Saskaņā ar Forbes teikto, Kristiano Ronaldo 2017. gadā ieguva 93 miljonus dolāru, no kuriem 58 miljoni ASV dolāru bija Real Madridas alga un prēmija. Ronaldo peļņa viņu ceturto gadu pēc kārtas padarīja par visaugstāko apmaksātu futbola spēlētāju un 2017. gada augstākais apmaksātais profesionālais sportists. Saskaņā ar “Celebrity Net Worth”, no 2017. gada Ronaldo neto vērtība ir aptuveni 400 miljoni ASV dolāru.
Ronaldo draudzene un bērni

Cristiano Ronaldo iepazīšanās ar Spānijas modeli Georgina Rodriguezu; pāris vispirms bija redzams kopā publiski ap 2016. gada novembri. 2017. gada jūnijā pāris ar surogāta starpniecību uzaicināja dvīņus, zēnu un meiteni. 2017. gada novembrī Rodriguez pievienoja savai ģimenei ar citas meitenes piedzimšanu. Ronaldo pirmais bērns, Cristiano Jr., dzimis bijušajā draudzenei 2010. gada jūnijā.
Statuja

2017. gada martā pašmācītais tēlnieks Emanuels Santos atvēra Cristiano Ronaldo bronzas krūšutēvi Ronaldo Madeiras dzimtajā pilsētā Portugālē. Statuja tika izsmēja no tā acīmredzamā trūkst līdzības futbolists, bet Santos aizstāvēja savu darbu. “Es jautāju [Ronaldo], ko viņš domāja par rezultātu, un viņš teica, ka viņam tas patika,” sacīja Santos. “Viņš tikai lūdza dažas grumbas, kas viņam piešķir noteiktu izpausmi, kad viņš smejas, kas jāmaina. Viņš teica, ka tas lika viņam izskatīties vecāki un lūdza to nedaudz mazināt, padarot to gludāku un izveicīgāku. “

Kad un kur Ronaldo dzimis?

Cristiano Ronaldo dzimis 1985. gada 5. februārī Funšālā Madeirā, Portugālē, neliela sala pie rietumu krasta.

Līgums ar Manchester United

2001. gadā, kad Cristiano Ronaldo bija tikai 16 gadus vecs, Mančestras Apvienotājai bija jāmaksā vairāk nekā 12 miljoni sterliņu mārciņu, lai viņam parakstītu – rekordaugstu maksu par viņa vecuma spēlētāju. Ronaldo ar savdabīgu sniegumu ar Portugāli pret Mančesteru bija pagriezies galvas, ar saviem kājām un viltīgām prasmēm gaidot pat savus pretiniekus. Viņš radīja tādu iespaidu, ka vairāki Apvienotās spēlētāji lūdza viņu vadītājam mēģināt parakstīt jauno spēlētāju, ko komanda drīz izdarīja.

Ronaldo neapmierināja futbola pasauli. Viņš parādīja savu solījumu agri 2004. gada FA kausa finālā, izcīnot komandas pirmos trīs mērķus un palīdzot viņiem uzņemt čempionu. 2007. gadā Ronaldo parakstīja piecu gadu līgumu par 31 miljonu latu. Gadu vēlāk Ronaldo atkārtoti pamatoja savu augsto atalgojumu, kad viņš salikā vienu no kluba izcilākajiem sezoniem vēsturē, nosakot franšīzes rekordu par gūtajiem vārtiem (42) un nopelnot godu FIFA World Player of the Year 2008. Kopumā , Ronaldo palīdzēja vadīt Manchester United trīs premier līgas nosaukumiem.

Real Madrid

2009. gadā Spānijas futbola klubs “Real Madrid” vienojās samaksāt “Manchester United” rekordlielu 131 miljonu dolāru apmērā, lai parakstītu Ronaldo. Ronaldo saistības pret Mančesteru bija nonācis pie pastāvīga jautājuma, un spekulācijas sakrata, ka viņš vēlējās spēlēt citur, tāpēc neviens nebija pārsteigts redzēt Ronaldo atvaļinājumu.

“Es zinu, ka viņi centīsies mani daudz, lai būtu veiksmīgi klubā, un es zinu, ka man būs daudz lielāks spiediens nekā Manchester United, jo es biju tur daudzus gadus,” Ronaldo žurnālistiem teica. “Bet tas nozīmē jaunu izaicinājumu un palīdzēs man būt labākais futbolists.”

Ronaldo turpināja apkopot iespaidīgu individuālo apbalvojumu un komandu trofeju sarakstu. 2017. gada janvārī Ronaldo ceturto reizi uzvarēja FIFA 2016. gada labāko spēlētāju, pārspējot FC Barcelona “Lionel Messi”. Saskaņā ar USA Today, Ronaldo 2016. gada uzvarētāji bija Eiropas čempionāts, Čempionu līga un Pasaules kausa izcīņas klubs, kā arī atsevišķi balvas no UEFA un Francijas futbola žurnāla. Savā pieņemšanas runā Ronaldo teica: “2016 bija labākais gads manā karjerā.”

Portugāles nacionālā komanda

2016. gada 10. jūlijā Ronaldo savai kolekcijai pievienoja emocionālu uzvaru. Kā savas komandas kapteinis Ronaldo Portugālē uzvarēja Eiropas čempionāta finālā pret Franciju. Lai gan viņš 25. minūtē nonāca ceļā, cīnījās ceļu, Portugāle uzvarēja čempiona titulu 1-0, viņu pirmo starptautisko trofeju. Ronaldo komandas biedri teica, ka viņš motivēja tos kā komandas kapteini no malas. “Viņš mums deva lielu pārliecību, un viņš teica:” Klausies cilvēkus, esmu pārliecināts, ka mēs uzvarēsim šo eiro, lai paliktu kopā un cīnītos par to “,” pēc Portugāles uzvaras teica Cedric Soares.

“Šis ir viens no vislaimīgākajiem brīžiem manā karjerā,” komentēja Ronaldo. “Es vienmēr esmu teicis, ka es gribēju uzvarēt ar valsts komandu un padarīt vēsturi. Un es to izdarīju. “

Ģimene

Ronaldo ir jaunākais no četriem bērniem, kas dzimuši Maria Dolores dos Santos un Jose Dinis Aveiro. Viņš tika nosaukts pēc Ronalda Reagana, viena no viņa tēva iecienītākajām aktrisēm.

Ronaldo uzauga lielā mērā strādnieku klases apkārtnē nelielā alvas jumta mājā, kas aizmirsa okeānu. Ronaldo tika iepazīstināts ar futbola spēli, izmantojot viņa tēvu, kurš strādāja par aprīkojuma menedžeri zēnu klubā. Viņa agrīnajai dzīvei bija grūtības, jo viņa tēvs pārāk daudz dzēra. Lai palīdzētu bērniem apgādāt un uzturēt finansiālu stabilitāti, Ronaldo māte strādāja kā pavārs un tīrīšanas persona.

2005. gadā, kad Ronaldo spēlēja Mančestru, viņa tēvs nomira no alkohola izraisītām nieru problēmām; 2007. gadā viņa māte cīnījās ar krūts vēzi. Pirmā bija īpaši grūti Ronaldo, jo viņš un viņa tētis bija tuvu. Jaunais sportists bieži vien lika tēvam ieiet rehabilitācijā un pievērsties viņa dzeršanai. Tomēr viņa tēvs nekad nepieņēma piedāvājumu.

Agrīna dzīve

Līdz tam laikam, kad viņam bija 10 gadi, Ronaldo jau tika atzīts par fenomenu – bērnu, kurš ēda, gulēja un dzēra futbolu. “Viss, ko viņš gribēja darīt kā zēns, bija spēlēt futbolu,” viņa krusttēvs Fernao Sousa atgādināja par britu reportieriem, piebilstot: “Viņš mīlēja spēli tik daudz, ka viņam vajadzēja pazust maltītes vai izbēgt no viņa guļamistabas loga ar bumbu, kad Viņam vajadzēja veikt mājasdarbus. “

Ar saviem agri pusaudžiem, Ronaldo talants un leģenda bija ievērojami pieaudzis. Pēc tam, kad viņš bija nokarājis ar “Nacional da liha da Madeira”, 2001. gadā viņš parakstīja Sporting Portugal.

Futbols Brazīlijā

Futbols ir kļuvis tik sakņots Brazīlijā, ka ir grūti noticēt, ka tad, kad bumba vispirms tika virzīta uz valsts laukiem, tikai neliela elite spēlēja šo spēli. Līdz 20. gadsimta sākumam, tā kā angļu valoda, kas sajaukta ar Brazīlijas “augstākās sabiedrības” augšējiem posmiem Sanpaulu un Riodežaneiro štatos, sāka mācīt sporta pamatus visvairāk no brazīliešu aristokrātiem. Futbola pozīcija sociālās piramīdas augšpusē bija arī vienkārša realitāte: importēja sporta aprīkojumu, īpaši bumbu un atbilstošus apavus, padarot tos pārmērīgi dārgiem priekšmetiem vidējam brazīliešiem. Tādējādi Brazīlijas futbols tika piedzimis augstprātīgi un augstprātīgi, kas ir ekstrēmas izstumšanas simbols.

Institucionālā Brazīlijas futbola attīstību var izsekot ekskluzīviem privātiem sporta klubiem, kas dibināti gadsimta mijā, kur futbols izauga pirmajās saknēs. Kaut arī uzņemšana šajos klubos lielākoties balstījās nevis uz rasi, bet gan uz sociāli ekonomisko stāvokli, de facto segregācija tika ērti uzlikta – tāpat kā tas bija un lielā mērā Brazīlijas sabiedrībā – sociāli ekonomiskais statuss. Bet tas nebija nedzirdēts, lai mulattu no izcilām ģimenēm varētu uzskatīt par spēlētāju klubam. Šīs bruņuriskā rasisma izplatības nianses turpinās līdz pat šai dienai.

Kas vēlāk kļuva par futbolu, lielākā daļa brazīļu uzskata, ka spēle ir dzimis no masām. Un kāpēc tie nedrīkst? Sakot, ka lielas spēles dienā lielas spēles stadions ir pārpildīts ar faniem, tas būtu krasi mazs. Visā Brazīlijas futbola vēsturē sociālā spriedze rases un klases ziņā tika atspoguļota un iztirzāta gandrīz visos futbola aspektos. Un šodien sociālās atšķirības, gan iedomātas, gan reālas, turpina definēt brazīliešu intensīvo saikni ar sportu un viņu komandām. Futbola pārveidošana no bagātīgā novirzīšanās uz sabiedrības augšdaļu, lai eventuāli kļūtu par mammoth proporciju visaptverošu kaislību, bija process, kuram Brazīlijas sabiedrībā bija sastopamas sarežģītās un lēnas rases un klases sastāvdaļas.

Ar industrializāciju pirmo reizi ievērojami palielinājās to cilvēku skaits, kuri piedalījās sportā. Pirmā pasaules kara laikā Brazīlijai bija jāierobežo importa apjoms, pateicoties futbola aprīkojuma vietējai ražošanai. Kara gados rūpnieciskā ražošana pieauga par 8,5%, bet 1920. un 1930. gados – neskatoties uz 1929. gada pasaules ekonomikas krīzi, valsts rūpniecība Brazīlijā bija stingri nostiprināta. Šī procesa rezultātā rūpnīcas, kas ražo sporta aprīkojumu, sāka audzēt visā valstī. Kā svinīgais sporta žurnālists João Saldanha savā grāmatā “The Soccer Subterraneans” atzīmē: “Rūpnieciskā attīstība ir mainījusi [spēles] raksturu”. Saldanha apraksta, kā tas nebija, kamēr futbola bumbas sāka masveidā ražot, ka sports tiešām piesaistīja populāras gaumes. Bet vēl svarīgāk, tāpat kā citās Latīņamerikas valstīs, industrializācija Brazīlijā stimulēja komandu izveidi, kas saistītas ar rūpnīcām vai konkrētu nozari, ļaujot dibināt strādnieku komandas un klubus pilsētu rūpniecības centros un to apkārtnē.

The Bangu Athletic Club, kuru 1904. gadā dibināja tekstilizstrādājumu kompānijas britu direktori, bija pirmais klubs, kas atzina darba grupas spēlētājus, taču nejauši daudzi spēlētāji bija melni. Daudzi citi klubi sekoja Bangu modelim, un komandas ar darba grupas asociācijām sāka izplatīties. Ir svarīgi atcerēties, ka Brazīlijas verdzība tika atcelta tikai 1888. gadā, tāpēc, pieaugot industrializācijai, bijušo vergu un to tiešo pēcteču saplūšana ar strādniekiem pilsētu teritorijās, bez šaubām, tika uzskatīta par elites nestabilo kombināciju. Uzņēmuma vadītāji futbolā redzēja vieglu un salīdzinoši lētu veidu, kā saglabāt savu darbinieku saturu. Tātad zināmā ziņā tipisks sporta arguments kā opioīds proletāriešu pašapmierinātībai, panem et circenses, vai maize un cirks, daļēji ir taisnība. Patiešām, nevar ignorēt to, ka rūpnīcu vadītāji cenšas iedomāties savus darbiniekus, izveidojot futbola komandas, lai iegūtu darbinieku lojalitāti un mazinātu viņu solidaritāti. Bet futbols arī ļāva darbiniekiem sapulcēties un dalīties pieredzē, kas ir reti sastopama iespēja veidot apziņu.

Kaut arī šajā kontekstā futbols tika “popularizēts”, tā elitārā izcelsme nebija tik viegli dzēsta un pārāk bieži tika atspoguļota sportā. Ja spēles sākuma dienās Brazīlijas augstākās klases baltās aplaupīja melno klātbūtni dažos futbola laukumos, tad šī attieksme reizinājās ar spēles izplatību.

Visizplatītākie futbola klubi Riodežaneiro štatā, izņemot Vasco da Gama, iebilda pret melnādaino spēļu iestāšanos viņu futbola komandās. Vasco bija klubs, kuru nodibināja Rio portugāļu kopiena; futbola komanda izmantoja Portugāles rūpnīcu īpašnieku darbiniekus, padarot to par pirmo lielāko komandu, lai izmantotu melnā un darba klases spēlētājus. Lielākie Fluminense, Botafogo un Flamengo klubi savās komandās pieļauja tikai balto spēlētāju. Racistu attieksme un politika neattiecās tikai uz carioca klubiem. Sanpaulo štatā lielais itāļu kopienas Palmeiras sporta klubs pieņēma pragmatisku risinājumu sacīkstes problēmai: tā vienkārši pārtrauca savu futbola programmu. Vairāk šokējoši klubs Bahiano de Tenis atrodas Salvadorā Bahia štatā – abās vietās ir ievērojams melnais balsu vairākums un tās tiek plaši uzskatītas par Brazīlijas Āfrikas valstu kultūras mītnēm. Atsaucoties uz šīm dienām, dziedātājs un pašreizējais kultūras ministrs Gilberto Gils rakstīja dziesmu “Tradição”, kurā viņš raksturo kluba nostāju pret melnādainiem: “Laikos, kad melnādaini nevarēja ieiet Bahiano, pat ne ar virtuves durvīm . ”

Tomēr futbols izplatījās un līdz 1930. gadam arvien vairāk spēlēja klases un sacīkstes līnijās. Viens no iemesliem šai pārejai bija acīmredzami gluži pragmatisks: vēlme iegūt vairāk čempionātu. Pirmajā Pasaules kausā, kuru rīkoja Urugvaja 1930. gadā, Brazīlijas nacionālo komandu veido tikai baltumi. Pirmo reizi melnais vīrietis tika aicināts pārstāvēt savu valsti pasaules turnīrā bija otrajā Pasaules kausā, kuru 1934. gadā vadīja fašistiska Itālija. Viņš bija Brazīlija, vēlu Leônidas da Silva, saukts par “Black Diamond”. Viņš bija viens no pirmais izcilais melnais Brazīlijas futbolists un pelnoši saglabā savu vietu Brazīlijas futbola zvaigznes panteonā līdz šai dienai. Intervijā Leonidas sieva vienreiz atzīmēja: “Būdama melna, Leonidass ticēja, ka viņam vienmēr bija jādara vairāk, lai viņa vērts būtu atzīts. Atpakaļ, kad viņš spēlēja, liela daļa sportistu joprojām bija augstas klases ģimeņu dēli. ”

Sociologs Leonardo Alfonso de Miranda Pereira savā grāmatā “Soccermania: Sociālā vēsture futbolā” Rio de Janeiro norādīja, ka Leónidas iekļaušana 1934. gada nacionālajā izlasē bija notikums, kas atspoguļoja acīmredzamas pārmaiņas, kā brazīlieši uztvēra savas valsts etnisko hibriditāti; Pirms to uzskatīja par problēmu, to sāk saprast kā priekšrocību. Tolaik šī jaunā uztvere tika iedrošināta, publicējot Gilberto Freire “Meistari un vergi” – orientieri, lai gan šobrīd strīdīgā 1933. gada grāmata par Brazīlijas rases attiecībām, kas svinēja koloniālo laiku maiņu, kas bija saknes rases harmonijas katalizators.

Lai gan Miranda Periera atzīmē, ka līdz 1930. gadu beigām lielākā daļa brazīliešu varēja pieņemt rasistiski integrētu komandu un pat lepoties ar to, bijušie mehāniķi, piemēram, Leônidas, joprojām nonāca klubā, lai meklētu labāku dzīvi. Futbols nepārtraukti virzīja uz profesionalitāti, taču lielākā daļa klubu bija nepārprotami pret sportu, kas pārvietojas šajā virzienā. Vairums komandu baidījās, ka profesionalizācija apstrīdēs augstākās klases balto hegemoniju sportā, jo strādnieku un melnā spēlētāji varēs koncentrēties uz spēlēšanu, nevis mēģināt atrast vai turēt tradicionālo darbu. Tomēr lielākā daļa klubu, kas pieļāva darba grupas spēlētājus, jau nodrošināja viņiem dažas “priekšrocības” – transportēšanu, naudas prēmijas un pat viltotas darbavietas, lai saglabātu tos savā komandas sarakstā. Lī

dz šim brīdim šādas vienošanās bieži tika izvirzīta citām komandām kā netaisnām un nelikumīgām saskaņā ar Brazīlijas futbola amatieru garu.

Piemēram, Riodežaneiro 1923. gada amatieru valsts čempionātā Rio vairāk aristokrātisko klubu spieda Vasko da Gamu izstāt no turnīra, apgalvojot, ka tās spēlētāji ir apmaksāti profesionāļi, nevis amatieri. Vēl viens iemesls citiem klubu protestam bija fakts, ka Vasco bija vienīgā komanda, kas tika rasistiski integrēta no augšas uz leju – no pašiem spēlētājiem līdz trenera personālam un sastāvēja gandrīz tikai no darbiniekiem. Galu galā, kā vienīgā pilnībā integrētā turnīra komanda, Vasco nezaudēja un turpināja uzvarēt čempionātā ar virkni sirdsdarbības pārtraukumu.

Gadu, kad Vasco uzvarēja titulu, elites komandas izlauzās, lai izveidotu savu amatieru līgas, atstājot futbolu Rio split. Vienā līgā bija Vasco un citi mazi klubi ar vairākām darba grupas apvienībām, bet citā līgā bija lielākas komandas, piemēram, Flamengo, Fluminense, Botafogo un América.

Kad futbola profesionālisma cīņa beidzot tika uzvarēta 1933. gadā, darba grupas spēlētāji, kuri iepriekš bija jāuztur “reāls darbs”, lai sevi uzturētu, varēja paļauties uz viņu ienākumiem kā profesionāliem sportistiem. Viens no iemesliem, kādēļ grupas, kas iebilst pret profesionalitāti, piekrita tam, ka Eiropas komandas sākušas pieņemt darbā Dienvidamerikas talantus. Lai gan tas bija dramatiskāka ietekme uz Urugvajas un Argentīnas klubiem, kuru dalībnieki pārsvarā bija no valstīm, kurās aktīvi darbojās spēlētāji, proti, Itālija un Spānija, tas veicināja profesionālismu lielāku klubu opozīcijā.

Profesionālisms ļāva futbolam kļūt par sociālās un finansiālās uzvedības līdzekli spēlētājiem, kuriem pirms tam nebija iespēju augšupejošajai mobilitātei, bet tie, kuri guvuši ievērojamus finansiālos panākumus, bija mazākumā un joprojām ir. 1997. gada Brazīlijas futbola konfederācijas (CBF) dati liecina, ka tikai daži spēlētāji faktiski uzlabo savu dzīves līmeni; tie, kas to dara, kļūst par elitiem savā klasē. Lielākā daļa Brazīlijas spēlētāju saņem minimālo algu, un ar mazu vai vispārīgu izglītību viņiem paliek maz iespēju, kad viņu futbola karjeras beigas. No 7 103 sportistiem, kas reģistrēti 1997. gadā CBF, 54% mēnesī saņēma mazāk nekā 40 ASV dolārus; šodien tas nav daudz atšķirīgs.

Vēl viens profesionalizācijas rezultāts bija tāds, ka Brazīlijas futbols shed dažus no tās izslēgšanas sākuma. Komandas kļuva integrētākas, tāpat kā viņu fani. Tomēr tikai tāpēc, ka melnbalti, bagāti un slikti apmeklēja vienādas spēles, tas nenozīmē, ka viņi sēdēja kopā vai ka viņi varēja atļauties vienādus sēdekļus. Tomēr saskaņā ar Miranda Pereira teikto: “Interesanta lieta par futbolu ir ideja par saziņu starp klasēm un starp dažādiem cilvēkiem, vienlaikus absorbējot spriedzi. Pirms tam tikai Carnaval bija spēja padarīt visus vienādus. “Carnaval sociālās kārtības inversija var būt mazliet izaicinājums futbola spēlēs, taču starp abiem notikumiem ir skaidri redzamas dažas interesantas paralēles: kādā līmenī viņi abi simbolizē īslaicīgu egalitāru brīdi, tās ir uzskatāmas par sabiedrības drošības vārstiem, no kuriem katrs ir kļuvis arvien komercializēts un vardarbīgs, un abi iedvesmo sacensības starp pilsētām.

Protams, sacensība starp dažādām Samāras skolām Carnaval pat nav tuvu kaislīgi dziļi un vēsturiski futbola sacensībām Brazīlijas pilsētās un valstīs. Vietējās sacensības daļēji izriet no tā, ka institucionālais futbols vispirms tika organizēts pilsētu un valsts līmenī, jo Brazīlijas milzīgais lielums bija loģistikas ierobežojums starpvalstu, daudz mazāk valstu sacensībām. Līdz šai dienai dažas no visvairāk sarežģītām sacensībām ir starp vietējām komandām. Cruzeiro do Sul cīnās Atlético Mineiro Belo Horizontē, Grêmio konkurentu Internacionalu Porto Alegre un Sanpaulu apstrīd četras komandas: korintieši, Palmeiras, Santos un Sanpaulu. Daudzas no šīm sacensībām radās arī no viņu apkārtnes sociālās dinamikas un joprojām tiek pastiprinātas.

Piemēram, Grieķiju uzsāka Porto Alegre dominējošais vācu imigrantu skaits un atteicās ieceļot ne-vāciešiem, tādējādi vadot divus brazīliešus, lai izveidotu Internacionalu. Institūcijas futbola sākumā Sanpaulu komandas vārdspēle izstājās no pilsētas līga, protestējot pret sporta profesionālismu, ko atbalstīja komandas, piemēram, korintieši, klubs, kuru dibināja roku strādnieki. Līdz šim korintiešiem, kuru fanu bāze vai torcida, saskaņā ar sporta ikdienas Lance!, Tiek lēsts 24 miljoni, ir saistīts ar darba klasi, un ar eliti tiek identificēti Sanpaulu ar 17 miljoniem fanu.

Bet Brazīlijas futbola sacensības nav vērstas uz gadsimta veco kariokas sāncensību starp Flamengo un Fluminense, kas nedaudz pazīstams kā Fla-Flu, episkā statusā. Neviena cita sāncensība nav tikpat stingri sadalīta pa klases līnijām. Papildus tam, ka spēlē sociālekonomiskās atšķirības, sāncensību raksturo arī rasu pārdomāšana. Flamengo tiek uzskatīts par masu komandu – tas nav pārsteidzošs ar 26 miljonu torcīdu – un Fluminense tiek plaši uzskatīts par visvairāk aristokrātisko Brazīlijas komandu. TGI Brasil aptauja par 1280 cilvēkiem atklāja, ka 45% uzskata sevi par Flamengo faniem, savukārt tikai 11% uzskata, ka viņi ir Fluminense atbalstītāji. Aptauja arī atklāja, ka saskaņā ar trim oficiālajām Brazīlijas sociālekonomiskajām kategorijām Flamengo fani pārsvarā bija no viszemākajā sociāli ekonomiskajā līmenī un Fluminense no augstākā līmeņa.

Futbola vēsture

Futbola pats sākums

Pasaules mīļākās spēles mūsdienu vēsture aizņem vairāk nekā 100 gadus. Tas viss sākās 1863. gadā Anglijā, kad regbija futbols un futbola futbola klubs sazarojās dažādos kursos, un Anglijas Futbola asociācija tika izveidota – kļūstot par pirmo sporta veidu.

Abi kodi izriet no kopīgas saknes, un abiem tiem ir garš un savstarpēji saistīts senču koks. Meklējot gadsimtu gaitā, atklājas vismaz puse duci dažādu spēļu, kas dažādās pakāpēs atšķiras un kam ir izsekota futbola vēsturiskā attīstība. Dažos gadījumos tas var būt pamatoti apstrīdams. Tomēr joprojām ir fakts, ka tūkstošiem gadu cilvēki ir baudījuši bumbu, un nav absolūti nekāda iemesla uzskatīt, ka tas ir izņēmums no “dabiskās” formas, kā spēlēt bumbu ar rokām.

Gluži pretēji, bez nepieciešamības izmantot kājas un kājas grūtās ķemmītēs bumbu, bieži vien bez aizsardzības likumiem, jau no paša sākuma tika atzīts, ka bumbas kontrole ar kājām nav bijusi viegla un, kā tāds neprasīja nelielu prasmju līmeni. Ļoti agrākais spēles veids, par kuru ir zinātniski pierādījumi, bija militārās rokasgrāmatas, kas datēta ar otro un trešo gadsimtu pirms mūsu ēras Ķīnā, uzdevums.

Šī Han dinastijas futbola priekšteča sauca par Tsu Chu, un tā sastāvēja no ādas bumbas, kas piepildīta ar spalvām un matiem caur atvērumu, mērot tikai 30-40 cm platumā, uz nelielu tīklu, kas piestiprināts uz garām bambusa spieķiņām. Saskaņā ar vienu no šī uzdevuma variantiem, spēlētājam nav atļauts mērķēt uz viņa mērķi bez traucējumiem, bet viņam bija jāizmanto kājas, krūtis, muguras un plecu plecs, cenšoties izturēt pretinieka uzbrukumus. Roku lietošana nav atļauta.

Vēl viena spēle no Tālo Austrumu puses bija japāņu Kemari, kas sākās aptuveni 500-600 gadus vēlāk, un to joprojām spēlē šodien. Šis ir sporta veids, kuram trūkst konkurējošā Tsu’Ču elementa, bez cīņas par iesaistīšanos valdījumā. Atrodoties lokā, spēlētājiem bija jāpārvieto bumba viens pret otru salīdzinoši nelielā telpā, cenšoties neļaut tai pieskarties zemei.

Grieķu “Episkyros” – no kuriem daži konkrēti dati izdzīvo – bija daudz dzīvīgāka, tāpat kā romiešu “Harpastum”. Pēdējais spēlēja ar mazāku bumbu ar divām komandām uz taisnstūra lauka, ko raksturo robežu līnijas un centra līnija. Tāpēc šoreiz šis mirstošā gulbja tēlojums tika novērtēts tikai ar dzelteno kartīti. Lai arī vārtsargs noreaģēja uz sitienu, bumba lidoja garām vārtiem. Spēle palika populāra 700-800 gadus, bet, lai arī romieši to uzņēma ar Lielbritāniju, kāju izmantošana bija tik maza, ka gandrīz nevarēja būt sekas.

Pretestība futbolam un aizliegumi

Ja agrākais futbols izraisīja milzīgu entuziasmu Lielbritānijas kopējo tautu vidū, tas arī izturēja atkārtotus un neveiksmīgus iejaukšanās no varas iestādēm, kuras niknušas par šo bieži vien vardarbīgo atpūtu.

Jau 1314. gadā Londonas mērs uzskatīja, ka ir piemērots izsludināt proklamāciju, kas pilsētu aizliedz futbolu tās haosa dēļ. Šī likuma pārkāpums nozīmēja brīvības atņemšanu.

Laikā, kad 100 gadu karš starp Angliju un Franciju no 1337. gada līdz 1453. gadam, karaļa tiesa nelabvēlīgi domāja futbolam. Kings Edward III, Richard II, Henry IV un Henry V visi padarīja spēli sodāmu saskaņā ar likumu, jo tas traucēja viņu priekšmetiem praktizēt vairāk noderīgas militārās disciplīnas, jo īpaši ar šauteni.

Visi Skotijas 15. gs. Ķēniņi uzskatīja, ka ir nepieciešams necenzēt un pat aizliegt futbolu. Īpaši slavens bija deputāts, kuru 1424. gadā sasauca Jēkabs, ko pasludināja Parlaments un kurā bija teikts: “Tas, ka cilvēks spēlē Fute-ballī”. Nevienam no šiem centieniem nebija liela ietekme. Spēles popularitāte starp cilvēkiem un to acīmredzamais prieks par nežēlīgām un baltināmām bumbiņām bija pārāk dziļa, lai tos pamestu.

Elizabetes laikos īpaši aizraujoša bija kaislība uz futbolu. Ietekme, kas varēja būt ietekmējusi vietējo popularitāti spēlē, nāca no Renaissance Italy, it īpaši no Florences, lai gan Venēcija un citas pilsētas arī ražoja savu zīmolu, kas saukts par “Calcio”. Tas bija vairāk organizēts nekā angļu ekvivalents, un to spēlēja komandas, kuras krāsainā krāsā apģērbās nozīmīgos svētku pasākumos, kas notika dažās brīvdienās Florencē.

Anglijā spēle joprojām bija tik rupja un trūkst izsmalcinātības kā jebkad agrāk, taču šajā laikā tā atrada izcilu atbalstītāju, kurš atzinīgi novērtēja citu iemeslu dēļ. Šis atbalstītājs bija Richard Mulcaster, lielais pedagogs un slaveno Londonas Merchant Taylors un St Paul’s skolas vadītājs. Viņš norādīja, ka spēlei, ja to prasa neliels uzlabojums, bija pozitīva izglītojoša vērtība, jo tā veicināja veselību un spēku. Viņa uzskati bija tādi, ka būtu izdevīgi ieviest ierobežotu skaitu dalībnieku vienā komandā un, vēl svarīgāk, stingrāku tiesnesi.

Līdz šim brīdis aizvainojošais futbols bija vērsts uz tā spēju traucēt sabiedrību. Piemēram, Mančesterā 1608.gadā spēle tika aizliegta, jo tik daudzi logi bija sagrauti. 16. gadsimta laikā tika uzsākts jauns uzbrukuma veids. Ar puritānismu izplatīšanos kliedziens pievērsās “vieglprātīgām” izklaidēm, un sports tika klasificēts kā tāds, it īpaši futbols.

Galvenais iebildums bija tas, ka tas it kā bija miera pārkāpums sabatā. Līdzīgi uzbrukumi tika izdarīti pret teātri, kuru loksnotie puritieši uzskatīja par dīkstāves un netaisnības avotu. Tas izveidoja pamatus izklaides aizliegumam svētdienās – un no šī brīža futbolā šajā dienā bija tabu.

Tas palika spēkā apmēram 300 gadus, līdz brīdim, kad aizliegums tika atcelts no jauna, vispirms neoficiāli un galu galā ar formālās Futbola asociācijas piekrišanu, lai arī diezgan maza mēroga.

Viss teicis, ka gandrīz nemaz nav bijis progress futbola attīstībā simtiem gadu. Bet, lai gan spēle tika pastāvīgi aizliegta 500 gadus, tā nekad nav bijusi pilnīgi nomākta.

Lielbritānijas īpašā vieta futbola vēsturē

Par visiem pierādījumiem par agrīnu bumbu sportu, kas spēlēta citur pasaulē, futbola attīstība, kā mēs to zinām, šodien notika Lielbritānijā. Spēle, kas uzplauka uz Briseles salām no astotā līdz 19. gadsimtiem, parādījās ļoti dažādās vietējās un reģionālās versijās, kuras vēlāk tika izlīdzinātas un smartenētas, lai izveidotu mūsdienīgu asociāciju futbola, regbija futbola un Īrijas sporta veidu Gēlu futbols.

Primitīvie futboli bija vairāk dezorganizēti, vairāk vardarbīgi, vairāk spontāni un parasti spēlēja nenoteikts skaits spēlētāju. Bieži spēles izpaudās kā karsts sacensības starp vestiem ciemiem – pa ielām un laukumiem, pāri laukiem, dzīvžogiem, žogiem un plūsmām. Kicking tika atļauts, jo patiesībā bija gandrīz viss pārējais. Dažreiz bumbu izspēlējot no jautājuma neizmantoja izmantojamās sfēras izmēru un svaru – šādos gadījumos kicking bija ierobežots līdz pretinieku izņemšanai.

Interesanti, ka tikai deviņi gadi pēc tam, kad 1863. gadā pirmo reizi tika noteikti futbola noteikumi, balles izmērs un svars tika galīgi standartizēti. Līdz tam brīdim, kad ieinteresētās puses parasti vienojās par šo jautājumu, tās organizēja spēli, kā tas bija gadījumā ar spēli starp Londoni un Šefīldu 1866. gadā. Šī tikšanās bija arī pirmā, kuras ilgums tika noorganizēts 90 minūtes .

Jēdzienu futbols, kā tika dēvēts, piederēja “mob futbola” kategorijā, kur dalībnieku skaits bija neierobežots un noteikumi bija diezgan neskaidri. Piemēram, saskaņā ar seno rokasgrāmatu no Workington Anglijā, jebkurš līdzeklis varētu tikt izmantots, lai bumbu iegūtu mērķim, izņemot slepkavību un slepkavību.

Viena teorija ir tāda, ka spēle ir anglo-saksona izcelsme. Gan Kingston-on-Thamesā, gan Česterā, vietējai leģendai ir tā, ka spēli tur pirmo reizi spēlēja ar pārtrauktā Dānijas princona galvu. Derbijā tas, kā teikts, ir cēlies trešajā gadsimtā uzvaras svinībās, kuras sekoja cīņai pret romiešiem. Tomēr ir maz pierādījumu par sportu, kas šajā laikā spēlēts, vai nu Saksijas apgabalos vai kontinentā. Patiešām, pirms Normana uzvara, vienīgais izspēlētais šāds lodīšu spēks ir no ķeltu avota.

Vēl viena teorija par tās izcelsmi ir tāda, ka tad, kad “mob futbols” tika spēlēta britu salās sākumā gadsimtiem AD, līdzīga spēle bija plaukstoša Francijā, it īpaši Normandijas un Bretaņas ziemeļu reģionos. Tāpēc ir iespējams, ka normāni ar šo spēli atnesa Anglijai spēli.

Zinātnieki ir arī ierosinājuši, ka, ne tikai dabiskais impulss, lai pierādītu spēku un prasmes, daudzos gadījumos pagānu muita, it īpaši auglības rituāli, deva motivācijas avotu šiem agrākajiem “futboliem”. Bumba simbolizēja sauli, kas bija jāpārvar, lai nodrošinātu bagātu ražu. Bumba bija jābrauc pa lauku vai tā pāri, lai lauki tiktu uzplaukti, un pretinieku uzbrukumi bija jāaizsargā.

Līdzīga nozīme tika piešķirta arī konkursiem starp precētiem vīriešiem un bakalaura vadītājiem, kas gadsimtiem ilgi dominēja dažās Anglijas daļās, kā arī līdz 17. gadsimta beigās Skvošas pilsētā Invereskas spēlei starp precētām un neprecētām sievietēm, kas, iespējams, pēc dizainparauga, ko regulāri uzvarēja apprecētās sievietes. Sieviešu futbols, protams, nav tik jauns kā daži cilvēki domā.

Attiecībā uz visiem pretrunīgajiem viedokļiem par spēles izcelsmi, viena lieta ir neapstrīdama: futbols ir uzplaukusi vairāk nekā tūkstoš gadus dažādās primitīvās formās, tajā pašā reģionā, ko mēs raksturoju kā savu māju, Lielbritānijā.

Izaugsme pasaules mērogā

Izmaiņas nenotika līdz 19. gadsimta sākumam, kad skolu futbols kļuva par paražu, jo īpaši slavenajās valsts skolās. Tas bija pagrieziena punkts. Šajā jaunajā vidē bija iespējams veikt jauninājumus un uzlabojumus spēlē.

Noteikumi joprojām bija relatīvi brīvi un viegli, bez standarta spēles formas. Katra skola patiešām izstrādāja savu adaptāciju un reizēm tas ievērojami mainījās. Tradicionālie spēles aspekti palika, bet jauninājumi lielākoties bija atkarīgi no pieejamā spēļu laukuma. Ja būtu jāizmanto akmeņainā skolu rotaļlaukums, kuru ieskauj ķieģeļu siena, tad vienkārši nebija vietas vecajam ļaundabīgam futbola laukumam.

Šādi apstākļi mudināja tādas skolas kā Charterhouse, Westminster, Eton un Harrow atbalstīt spēli, kas vairāk atkarīga no spēlētāju viltības virtuozitātes nekā spēcīga enerģija, kas vajadzīga skrostam. No otras puses, tādas skolas kā Cheltenham un Regbija bija vairāk vērstas uz stingrāku spēli, kurā bumbu var pieskarties ar rokām vai pat pārvadāt.

Gada 19.gadsimta progresa ziņā attīstījās jauna attieksme pret futbolu. Izglītības iestādes vēroja, cik lielā mērā sports veicināja tādas smalkas īpašības kā lojalitāte, pašaizliedzība, sadarbība, pakļautība un cieņa pret komandas garu. Spēles kļuva par skolas mācību programmas neatņemamu sastāvdaļu un obligātu piedalīšanos futbolā. Režģu skolas direktors Tomass Arnolds turpināja attīstīties šajā virzienā, kad 1846. gadā Ragbijā tika noteikti pirmie patiešām standartizētie organizētās spēles noteikumi.

Jebkurā gadījumā tie bija diezgan aptuveni: piemēram, tie ļāva pretinieka kājām nobloķēt zem ceļgaliem, ar rezervi, ka viņam nevajadzētu turēt, kamēr viņa smaili tika apstrādāti. Ir pieļaujama arī bumbas apstrāde – un tā ir bijusi kopš vēsturiskā notikuma 1823. gadā, kad William Webb Ellis, izbrīnojot savu komandu un savus pretiniekus, izlikās ar bumbu, kas piestiprināts zem viņa roka. Daudzas skolas sekoja šim piemēram un pieņēma noteikumus, kas paredzēti regbijā; citi, piemēram, Etons, Harvors un Vinčesteris, noraidīja šo futbola formu un deva priekšroku bumba. Charterhouse un Westminster bija arī pret apstrādi bumbu. Tomēr viņi neizolēja savu stilu, kā to izdarīja dažas skolas – tā vietā viņi veidoja kodolu, no kura sākās šis spēles stils.

Visbeidzot, 1863. gadā attīstība sasniedza kulmināciju. Kembridžas Universitātē, kur 1848. gadā bijušie skolēni no dažādām skolām jau bija mēģinājuši atrast kopīgu saucēju par visiem dažādajiem spēles pielāgojumiem, svaiga iniciatīva sāka izstrādāt vienotus standartus un noteikumus, kas būtu pieņemami ikvienam .

Šajā brīdī vairākums izteica pretiniekus pret tādām rupjām izpausmēm, kā atsitiena, sitiena un tā tālāk. Kā tas notika, lielākā daļa arī izteica neapmierinātību pie balles. Tas bija tas, kas izraisīja regbija grupu izstāšanos. Viņi, iespējams, būtu piekrituši atturēties no sitieniem, kas vēlāk tika aizliegti regbija noteikumos, taču viņi nevēlējās atteikties no bumbu pārvadāšanas.

Šī Cambridge darbība bija mēģinājums atrisināt pilnīgu neskaidrību par noteikumiem. Tomēr izšķirošā tikšanās notika 1863. gada 26. oktobrī, kad 11 vienpadsmit Londonas klubi un skolas nosūtīja savus pārstāvjus Freemasona krodziņā. Šie pārstāvji bija iecerējuši noskaidrot neskaidrību, izveidojot pamatnoteikumu kopumu, kas ir pieņemams visām pusēm, lai pārvaldītu spēlēs starp tām. Šī sanāksme iezīmēja Futbola asociācijas izveidošanu. Mūžīgais strīds par sitieniem, sitieniem un bumbas pārvadāšanu tika rūpīgi apspriests šajās un nākamās sanāksmēs, līdz 8. decembrī atkal beidzās pēdējais atvaļinājums, kad cietušie regeja stila pārstāvji, kuru vadīja Blackheaths. Ir sasniegts posms, kad ideāli vairs nebija saderīgi. 1863. gada 8. decembrī futbols un regbija beidzot tika sadalīti. To nodalīšana kļuva pilnīgi nesavienojama pēc sešiem gadiem, kad noteikumi tika iekļauti futbola noteikumos, kas aizliedz rīkoties ar bumbu (ne tikai to pārvadājot).

No turienes progress bija zibens ātri. Tikai astoņus gadus pēc tā dibināšanas Futbola asociācijai jau bija 50 dalībnieku klubi. Pirmais futbola sacensības pasaulē, FA kauss, tika izveidots 1872. gadā. Līdz 1888. gadam tika uzsākta pirmā līgas čempionāta norise.

Lielbritānijā noritēja starptautiskas sacensības, pirms Eiropā tikpat kā nebija dzirdēts futbols. Pirmo spēli spēlēja 1872. gadā, un to apstrīdēja Anglija un Skotija. Šis organizētā futbola pēkšņais uzplaukums, ko papildināja iespaidīgie skatītāju pūļi, izraisīja dažas problēmas, ar kurām citas valstis nesaskartās daudz vēlāk.

Profesionālisms bija viens no tiem. Pirmais virziens šajā virzienā bija 1879. gadā, kad neliels Lankašīras klubs Darvins divreiz izdevās izdarīt FA kausa izcīņā pret šķietami neuzvaramiem vecajiem etoniešiem, pirms slavenā Londonas amatieru komanda visbeidzot nokrita trešajā mēģinājumā. Tiek ziņots, ka divi Darvina spēlētāji – skotijas Džons Moms un Fergs Suter – ir pirmie spēlētāji, kas jebkad saņem atlīdzību par viņu futbola talantiem. Šī prakse strauji pieauga, un FA atzina, ka tā ir spiesta legalizēt profesionalitāti jau 1885. gadā. Šī attīstība ir notikusi pirms jebkādas nacionālas asociācijas izveides ārpus Lielbritānijas (proti, Nīderlandē un Dānijā) tieši četrus gadus.

Pēc angļu FA, nākamais vecākais ir Skotijas FA (1873), Velsas FA (1875) un Īrijas FA (1880). Stingri sakot, pirmās starptautiskās spēles laikā Anglijai nebija citas partneru asociācijas, pret kurām varētu spēlēt. Kad Skotija spēlēja Angliju Glasgovā 1872. gada 30. novembrī, Skotijas FA pat nepastāvēja – tā nebija izveidota vēl trīs mēnešus. Šajā dienā spēlētajai Anglijas komandai patiešām bija vecākā Skotijas klubu komanda, Queen’s Park, taču šodien Skotijas pusē bija zilas krekli un Anglija balta (lai gan ar šortiem un zeķēm to valsts skolu krāsās). Abas komandas izmantoja to, ko mūsdienās var uzskatīt par drīzāk uzbrūkošām formācijām – Skotijā (2-2-6), Anglijā (1-1-8) – bet tad spēle joprojām saglabāja daudzus mob-futbola raksturlielumus, kas skāra vārtus un steidzas, vismaz vismaz tikko taktikā, iespējams, vairāk atgādina mūsdienu regbija nekā futbolu.

Futbola izkliedēšana ārpus Lielbritānijas, galvenokārt Lielbritānijas ietekmes dēļ ārzemēs, sākās lēnām, bet drīz vien tas ieguva tempu un ātri sasniedza visas pasaules daļas.

Pēc 1889. gada Nīderlandes un Dānijas nākamās valstis bija Jaunzēlande (1891), Argentīna (1893), Čīle (1895), Šveice, Beļģija (1895), Itālija (1898), Vācija, Urugvaja (abas 1900. gadā) ), Ungārija (1901) un Somija (1907).

Kad FIFA tika dibināta 1904.gada maijā Parīzē, tai bija septiņi dibinātāji: Francija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Spānija (pārstāvēja Madrid FC), Zviedrija un Šveice. Vācijas futbola federācija apstiprināja savu nodomu pievienoties tajā pašā dienā.

Šī starptautiskā futbola kopiena nemitīgi pieauga, lai gan dažkārt tā saskārās ar šķēršļiem un neveiksmēm. 1912. gadā 21 federālā apvienība bija saistīta ar futbola federācijas Fédération International (FIFA). Līdz 1925. gadam šis skaits bija pieaudzis līdz 36, bet 1930. gadā – pirmā Pasaules kausa izcīņa – tas bija 41.

Starp 1937. un 1938. gadu mūsdienu spēles likumus noteica nākamais FIFA prezidents Stanley Rous. Viņš paņēma oriģinālos likumus, kas tika uzrakstīti 1886. gadā un pēc tam tika grozīti daļēji un sagatavoti racionālā kārtībā. (Tos pārskatīt otro reizi 1997. gadā.)

Līdz 1930. gadu beigām bija 51 FIFA biedri; 1950. gadā pēc Otrā pasaules kara radītā intervāla šis skaitlis bija sasniedzis 73. Nākamajā pusgadsimtā futbola popularitāte turpināja piesaistīt jaunus bhaktus, un 2007. gada FIFA kongresa beigās FIFA sastāvā bija 208 biedri katrā daļā pasaules.