Vai esi kādreiz domājis, kuri tad ir tie izcilie Latvijas vārda nēsātāji pasaules futbola mērogā?

Šajā bloga rakstā palīdzēsim Tev būt futbola guru. Izlasi un dalies ar saviem futbola draugiem!

 

Ēriks Pētersons (1909— 1987)

Pirmskara Latvijas futbola izlases rekordists pēc aizvadītajām spēlēm (63). Viņa sasniegtais izlases spēlēs gūto vārtu rekords (21). Pēc Otrā pasaules kara Pētersons emigrēja uz ASV, kur vēl paguva uzspēlēt Čikāgas futbola klubā “Viking”.

 

Alfons Jēgers (1919—1999)

 

Izcils futbolists un hokejists. Dēvēts par “Daugavas” uzbrukuma dvēseli un dzinējspēku. Šīs komandas kapteinis piecdesmito gadu sākumā.

1946. gadā kopā ar “Dinamo” futbola komandu piedalījās Vissavienības meistarsacīkšu 2. grupā, ar Rīgas “Dauga” komandu 1949. gadā piedalījies PSRS meistarsacīkšu A klasē (1. līgā). Vienīgais Latvijas futbolista, kas saņēmis PSRS NOpelniem bagātā sporta meistara goda nosaukumu (1951).

 

Georgijs Smirnovs (1936 – šodiena)

Rīgas “Daugavas” rindās viņš kā uzbrucējs spēlēja no 1957. līdz 1969. gadam. Īpaši izdevusies Georgijam Smirnovam, kurš bija arī komandas kapteinis, bija 1960. gada sezona, kad viņš PSRS augstākās līgas čempionātā guva 11 vārtus un tika iekļauts starp PSRS tā gada 33 labākajiem futbolistiem. Līdzīgu godu PSRS laikos neviens cits Latvijas klubu pārstāvis neizpelnījās.

Tāpat Georgija Smirnova vārdā nosaukts tradicionālais futbola veterānu turnīrs “Ulmanis & Smirnovs kauss”.

 

Gunārs Ulmanis (1938 – 2009)

Lielisks labais malējais “Daugavas” komandā. Uzvārda dēļ daudz nepatikšanu. Neievērojot toreizējo politisko situāciju, tribīnēs bieži skandēja: “Lai dzīvo Ulmanis un viņa aizsargi!”

Viens no pazīstamākajiem latviešu futbolistiem 1960. gados. Lielāko daļu karjeras pārstāvēja FK Daugava Rīga, spēlējot PSRS čempionāta augstākajā un 1. līgā, pildot arī komandas kapteiņa pienākumus.

 

Aleksandrs Starkovs (1955 – šodiena)

A. Starkovs futbolu sāka spēlēt 10 gadu vecumā dzimtajā Madonā, un 20 gadu vecumā 1975. gadā jau debitēja tā brīža Latvijas spēcīgākajā klubā Rīgas “Daugava”. 1977. gadā A. Starkovs kļuva par PSRS čempionāta 2. līgas rezultatīvāko spēlētāju ar 26 gūtajiem vārtiem, tādēļ viņu pamanīja labākie PSRS klubi un viņš nonāca Maskavas “Dinamo” sastāvā. Tomēr viņš netika kluba pamatsastāvā un nespēja iedzīvoties Maskavā, tādēļ jau nākamajā gadā atgriezās Rīgā, kur “Daugavas” sastāvā spēlēja līdz pat futbolista karjeras beigām 1989. gadā. PSRS čempionātā “Daugavas” sastāvā A. Starkovs aizvadīja 303 spēles, gūstot 110 vārtus.

“Daugavas” meistarkomandas labākais vārtu guvējs un bīstamākais uzbrucējs 70. un 80. gados, kurš savu slavas zenītu sasniedza daudz vēlāk, būdams jau treneris.

 

Jevgeņijs Miļevskis (1961 – šodiena)

Viņš ir bijušais ebreju izcelsmes Latvijas futbola uzbrucējs, kurš kopā ar Aleksandru Starkovu veidoja FK Daugava uzbrukuma duetu 20. gadsimta 80. gados. Šobrīd dzīvo Austrijā, kur beidza savu karjeru.

2006. gadā Latvijas Futbola federācija Miļevski atzina par vienu no 11 labākajiem Latvijas futbolistiem Latvijas futbola simtgadē.

Inteliģents uzbrucējs, kurš spēja gūt vārtus vajadzīgākajos brīžos. Viens no tiem dažiem, kam palaimējās spēlēt gan “Daugavas” meistarkomandā, gan Latvijas izlasē.

 

Aleksandrs Koliņko (1975 – šodiena)

Latvijas vārtsargs numur viens jau daudzas sezonas. Ar viņu vārtos izlases aizsardzība reizēm atļaujas būt pat pārāk droša.

 

Šie ir vieni no interesantākajiem gadījumiem, taču jāsaka, ka Latvijā ir radušies ne viens vien slavens futbolists.

 

Galvenie avoti: http://www.tvnet.lv/sejas/popkultura/81052-nosaukti_vienpadsmit_labakie_latvijas_futbolisti un http://www.lff.lv/lv/zinas/lff/lff-sveic-latvijas-futbola-legendu-georgiju-smirnovu-80-gadu-jubileja