Kategoriju arhīvs: Vispārīgi

Kā izvēlēties ūdens pudeli vīrietim

Mūsdienu straujajā pasaulē, kur ērtībai bieži vien ir priekšroka, vienreizlietojamie izstrādājumi, piemēram, vienreizējās lietošanas plastmasas ūdens pudeles, diemžēl ir kļuvušas par ikdienas normu. Taču šīs ērtības, protams, rada lielas vides un finansiālās izmaksas. Tāpēc iestājamies par ilgtspējīgām izvēlēm un šodien pastāstīsim, kā izvēlēties ūdens pudeli vīrietim dāvanā.

Vīriešiem, kuri izvēlas aktīvu dzīvesveidu, ir jādzer vēl jo vairāk ūdens. Un tāpēc pareizās ūdens pudeles izvēle var būt svarīgs lēmums. Turklāt, mūsdienās laba ūdens pudele var būt ne tikai tīri funkcionāla. Tāpat kā pulkstenis vai maks, ūdens pudele var atspoguļot vīrieša stilu, vērtības un prioritātes.

Tāpēc šajā rakstā noskaidrosim, kā izvēlēties ūdens pudeli vīrietim – kādas ir izvēles un kādām situācijām tās piemērotas.

Ilgtspējīgas ūdens pudeles – labākai nākotnei

Bet vispirms parunāsim par ilgtspējīgu dzīvesveidu. Katra neiegādātā plastmasas pudele samazina iespējamo atkritumu daudzumu. Lielākā daļa šo plastmasas pudeļu nonāk poligonos vai okeānā, izraisot piesārņojumu un kaitējumu jūras dzīvībai. Un katra ilgtspējīgā ūdens pudele ļauj izvairīties no simtiem un tūkstošiem plastmasas pudeļu.

Lai gan ilgtspējīgām ūdens pudelēm var būt augstāka sākotnējā cena, tās ilgtermiņā ietaupa naudu, jo jūs nepārtraukti nepērkat ūdeni pudelēs.

Turklāt tā ir arī daudz veselīgāka izvēle. Laba ilgtspējīga ūdens pudele vīrietim būs tāda, kas ir izgatavota bez BPA un citām kaitīgām ķīmiskām vielām, kas laika gaitā var izskaloties ūdenī, īpaši, ja tās tiek pakļautas karstumam.

Kāpēc izvēlēties ūdens pudeles kā dāvanas

Ūdens pudeles ir lieliska ideja dāvanai ikvienam. Tiem, kam patīk ilgtspējība un bez atkritumu dzīvesveids, laba ūdens pudele ir obligāta. Bet tā ir arī piemērota arī visiem pārējiem – galu galā mēs visi savas dzīves laikā izdzeram ļoti daudz ūdens. Un kāpēc gan to nedarīt no stilīgas UN dabai draudzīgas pudeles?

Turpmāk rakstā pievērsīsimies tam, kāpēc tieši sportiskam vīrietim ikdienas mugursomā vajadzētu atrasties vietai ilgtspējīgai ūdens pudelei.

Ūdens pudeles ir laba dāvana, jo tās ir:

Vērtību apliecinājums – ilgtspējīgas ūdens pudeles dāvināšana parāda, ka jums rūp vide un dāvanas saņēmēja veselība. Tā ir dāvana, kas pasaka, ka jūs novērtējat ilgtspēju, kvalitāti un planētu.
Praktiski gadžeti ikdienas lietošanai – vīrieši mēdz novērtēt dāvanas, kurām ir skaidra funkcija. Ūdens pudeli var lietot katru dienu gan darbā, gan treniņu laikā vai ceļojumos.
Unikālas un personalizējamas – tā kā ir pieejams tik daudz dizainu, materiālu un personalizācijas iespēju, ilgtspējīga ūdens pudele var atspoguļot vīrieša stilu un vēlmes.

Tātad, kāda veida ūdens pudeles ir ilgtspējīgas?

Labākās ūdens pudeles vīrietim

Šeit ir mūsu iecienītākās izvēles iespējas, kā izvēlēties ilgtspējīgas ūdens pudeles vīriešiem mūsu dzīvē.

Nerūsējošā tērauda ūdens pudeles

Nerūsējošais tērauds ir sakausējums, kas sastāv no dzelzs, oglekļa un hroma. Hroms veido pasīvu hroma oksīda slāni, kas novērš tērauda rūsēšanu un nodrošina izturību pret koroziju.

Daudzām nerūsējošā tērauda pudelēm ir dubultsienu vakuuma izolācija. Tas nozīmē, ka starp abām sienām ir vakuums, kas ievērojami samazina siltuma pārnesi, ilgstoši saglabājot aukstos dzērienus aukstus un karstos dzērienus karstus.

Nerūsējošā tērauda pudeļu priekšrocības:

Izturība – nerūsējošā tērauda pudeles ir pazīstamas ar savu robustumu. Tie var tikt galā ar kritieniem un sitieniem, viegli neiespiežoties vai nesalūstot.
Temperatūras saglabāšana – kā minēts, izolētās nerūsējošā tērauda pudeles var ilgstoši uzturēt šķidrumu temperatūru, bieži vien līdz 12 stundām karstiem šķidrumiem un 24 stundām aukstiem.
Drošība – nerūsējošajam tēraudam nav nepieciešama odere, un tas nesaglabā un nepiešķirs garšas. Tas parasti arī nesatur kaitīgas ķīmiskas vielas, piemēram, BPA, ftalātus un svinu.
Higiēna – nerūsējošā tērauda neporainība padara to izturīgu pret baktērijām un traipiem.
Videi draudzīgs – izturīga nerūsējošā tērauda pudele var kalpot gadiem ilgi, padarot to par ilgtspējīgu alternatīvu vienreiz lietojamām plastmasas pudelēm.

Nerūsējošā tērauda ūdens pudeles ir vislabāk piemērotas treniņiem sporta zālē, pārgājienos un āra aktivitātēm, kur ir būtiska izturība.

Mīnusi ir tādi, ka nerūsējošais tērauds var būt smagāks par plastmasu un nav caurspīdīgs (tāpēc jūs nevarat redzēt šķidruma līmeni).

Stikla ūdens pudeles

Stikla pudeles var izgatavot no dažāda veida stikla, bet visizplatītākais dzērienu traukiem ir nātrija-kaļķa stikls. Dažās augstākās klases pudelēs var izmantot borsilikāta stiklu, kas pazīstams ar savu izturību pret termisko šoku.

Daudzām stikla ūdens pudelēm ir aizsarg-maciņi, kas parasti ir izgatavota no silikona vai gumijas, lai novērstu lūzumu un nodrošinātu labāku saķeri.

Stikla pudeles priekšrocības:

Garšas tīrība – stikls iekšā esošajam dzērienam nepiešķir nekādas garšas vai smaržas, nodrošinot tīrāko garšu.
Nesatur ķīmiskas vielas – stikls ir dabiski netoksisks materiāls, un tas nesatur ķīmiskas vielas, piemēram, BPA, ftalātus vai svinu, kas var iekļūt jūsu dzērienā.
Caurspīdība– var viegli redzēt šķidruma līmeni iekšpusē un pārliecināties, ka pudele ir tīra.
Vizuālā pievilcība – stikla pudelēm bieži ir izcils, tīrs izskats, un tās var būt stilīgs aksesuārs.
Videi draudzīga – stikls ir 100% pārstrādājams, un tā pārstrādes process ir efektīvs. To var izkausēt un atkārtoti izmantot vairākas reizes, nezaudējot tīrību vai kvalitāti.

To galvenie mīnusi ir fakts, ka tie ir viegli salaužami un smagāki par plastmasu. Tomēr stikla pudeles ir vislabākās ikdienas lietošanai birojā, jogas nodarbībām un mazietekmīgām aktivitātēm.

Filtru ūdens pudeles

Filtru pudeles piedāvā unikālu piedāvājumu tiem, kas pastāvīgi atrodas kustībā vai vietās ar apšaubāmu ūdens kvalitāti. Šīs pudeles ir aprīkotas ar integrētām filtrēšanas sistēmām, lai dzeršanas laikā attīrītu ūdeni.

Lielākajā daļā filtru pudeļu tiek izmantoti aktīvās ogles vai kokogles filtri, kas var samazināt piemaisījumus, hloru un dažus patogēnus. Uzlabotie filtri var pat noņemt baktērijas, vienšūņus un dažos gadījumos arī vīrusus.

Filtru pudeļu priekšrocības:

Drošs dzeramais ūdens – filtru pudeles nodrošina tūlītēju risinājumu ūdens attīrīšanai no krāniem vai dabīgiem avotiem, padarot to drošāku.
Garšas uzlabošana – aktīvās ogles filtri var ievērojami uzlabot krāna ūdens garšu, noņemot hloru un citas ķīmiskas vielas.
Izmaksu ietaupījumi – laika gaitā, izmantojot filtra pudeli, var ietaupīt naudu, jo samazinās nepieciešamība iegādāties ūdeni pudelēs, īpaši ceļojuma laikā.
Videi draudzīgs – samazinot nepieciešamību pēc vienreiz lietojamām plastmasas pudelēm, filtru pudeles ir ilgtspējīgāka izvēle.
Pārnēsājamas un ērtas – filtru pudeles ir paredzētas lietošanai, atrodoties ceļā, nodrošinot drošu dzeramo ūdeni gandrīz jebkurā vietā.

Galvenie trūkumi ir filtru nomaiņa laika gaitā, kā arī tie var nebūt piemēroti visiem ūdens avotiem.

Noslēgumā jāsaka, ka domājot par to, kā izvēlēties ūdens pudeli vīrietim, īpaši sportistam, ir svarīgi ņemt vērā aktivitātes, kurās viņš ir iesaistīts. Tāpat arī viņa vēlmes un pudeles vispārējo funkcionalitāti.

Veicot nelielu izpēti un gūstot izpratni, pareizās pudeles izvēle var pozitīvi ietekmēt viņa veselību un apkārtējo vidi.

Vairāk par veselību un dāvanām lasīt rakstos:

Lai veicas!

Kā sportisti var izmantot kredītlīniju?

Arī sportistu dzīvēs gadās brīži, kad pēkšņi tie nonāk finansiālās grūtībās un nezina, kur un no kā aizņemties. Kredītlīnija ir viens no aizdevuma veidiem, kas ļauj savlaicīgi risināt negaidītas parādsaistības un izvairīties no nepatīkamām situācijām.

Pēkšņi tēriņi, neplānoti izdevumi, vajadzības vai vēlmes, kuras negribas atlikt uz rītu? Nekādu problēmu – Vizia kredītlīnijas galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt naudu tieši tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams.

Kredītlīnija – kas tā tāda ir?

Lai uzzinātu kā pieteikties kredītlīnijai sākumā ir jāsaprot, kas zem tās slēpjas. Tā ir noteikta aizdevuma summa, kuru izsniedz aizdevējs un atvēr jums kredītlīniju – līdzīgi, kā kredītkartes kontu. Aizpildot pieteikumu viņu mājaslapā, varat iegūt informāciju, cik lielu summu aizdevējs ir gatavs nodrošināt Jūsu tēriņiem.

Vērtējot ilgtermiņā, tas ir izdevīgs risinājums tiem, kas agrāk izmantojuši ātros kredītus, jo kredītlīnijas ļauj izmantot vajadzīgo summu jau šodien, bet atmaksāt to ilgākā laika posmā. Pateicoties elastīgajai atmaksas sistēmai, kredītlīnijas aizdevums daudziem palīdz izkļūt no ieilgušām kredītgrūtībām.

Prasības kredītlīnijas iegūšanai

Līdzīgi, kā jebkuram aizdevumam, kredītlīnijas galvenās prasības ir pozitīva kredītvēsture un regulāri ienākumi. Jo labāka ir Jūsu finansiālā situācija, jo lielāku kredītlīniju saņemsiet. Tomēr katrs aizdevējs iejūtas gandrīz katra klienta situācijā, tāpēc ir vērts mēģināt aizpildīt individuālo pieteikumu.

Kredītlīnijas saņemšanai un noformēšanai pārsvarā ir sekojošas prasības:

Jums jābūt pilngadīgam;
nepieciešami regulāri ienākumi (parasti vismaz 200 eiro mēnesī);
nokārtotas kredītsaistības vai aktīvo kredītsaistību summa nepārsniedz trešdaļu no Jūsu ienākumiem;
aktīvs bankas konts.

Vadoties pēc Jūsu sniegtās informācijas, aizdevējs aprēķina, cik lielu summu varat saņemt. Un tālākais jau ir Jūsu izvēle – kad un cik daudz naudas izmantot. Taču tas nenozīmē, ka visa aprēķinātā summa ir jāizmanto jau pirmajā reizē, varat šo summu terēt pa daļām, izmantojot tikai ārkārtas situācijās, kad radušies pēkšņi izdevumi.

Kredītlīniju limiti un iespējas

Kredītlīnijas summu lielākoties nosaka ienākumu līmenis, taču to var būtiski ietekmēt arī Jūsu kredītvēsture un citas nenokārtotās kredītsaistības. Kad aizdevējs ir noteicis jums kredītlīnijas summu, tālāk varat brīvi izlemt un regulēt, cik daudz no šīs summas izmantojat. Jo lielāku daļu izmantosiet, jo lielāks būs ikmēneša maksājums.

Jūs varat arī turēt šo summu nenoteiktu laiku, ik mēnesi samaksājot tikai minimālo maksu par aizdevuma izmantošanu, kas parasti ir vien daži eiro. Tas var kalpot jums kā drošības spilvens, gadījumā, ja jūs nevarat uzkrāt vairākus tūkstošus eiro. Savukārt, kad sāksiet izmantot kredītlīniju un tērēt piešķirtos līdzekļus, katru mēnesi varēsiet izvēlēties, vai atmaksāt visu izmantoto summu vai tikai aizdevuma procentus.

Kredītlīnijas piedāvājumu salīdzināšana

Redzot, cik veiksmīgs un pieprasīts ir kredītlīnijas aizdevums, to šobrīd piedāvā gandrīz visi aizdevēji. Tādēļ paliek arvien sarežģītāk atrast izdevīgāko un drošāko no pārlieku piedāvājuma.

Lai ātri un efektīvi atrastu sev izdevīgo piedāvājumu ir vērts doties uz kādu no salīdzināšanas portāliem, piemēram, Netcredit. Tas apkopoja būtiskāko informāciju par katru no piedāvājumiem, lai jums atvieglotu meklēšanu un salīdzināšanu.

Pēc tam varat noslēgt līgumu par kredītlīnijas noformēšanu un turēt šo summu, kā garantētu aizdevumu, kuru varat izmantot, kad vien vēlaties. Tieši tādēļ kredītlīnija ir neapsverams risinājums jebkurā situācijā, pat sportā, jo vajadzības brīdī varam to uzreiz izmantot.

Sojas deserts un tā sniegtās priekšrocības veselībai

Kad runa ir par desertiem, vairums no mums iedomājas grēcīgos gardumus ar cukuru, neveselīgiem taukiem un lieku kaloriju daudzumu. Tomēr desertu jomā ir uzlecoša zvaigzne, kas piedāvā garšīgu alternatīvu, neapdraudot veselību – sojas deserts. Šis no sojas pupiņām iegūtais daudzpusīgais un augu izcelsmes kārums pēdējos gados ir kļuvis populārs, pievilinot gan vegānus, gan veselīgi domājošos cilvēkus. Šajā rakstā aplūkosim neskaitāmās sojas deserta priekšrocības veselībai un to, kāpēc tas ir pelnījis vietu jūsu desertu ēdienkartē.

Gards un veselīgs sojas deserts par īpaši izdevīgām cenām atrodams, ABRANDS.LV interneta veikalā. Kā arī ABRANDS Cash&Carry veikalos. Šo desertu spēs iemīļot ikviens saldummīlis un pats svarīgākais, tas būs veselīgāka alternatīva, ierastajiem desertiem.

Sojas deserts un tā sniegtās priekšrocības

Cenšoties ievērot veselīgāku dzīvesveidu, mēs bieži nonākam krustcelēs, kad nākas baudīt desertus. Par laimi, pastāv garšīgs variants, kas ne tikai apmierina mūsu vēlmi pēc saldā, bet arī sniedz veselībai labvēlīgu labumu – sojas deserts. Šis augu izcelsmes kārums, kas iegūts no sojas pupiņām, ir guvis atzinību, pateicoties tā iespaidīgajam uzturvērtības profilam un pozitīvajai ietekmei uz mūsu labsajūtu.

Turpmāk aplūkosim, kādas priekšrocības mūsu veselībai, sniedz šis gardais un veselīgais deserts!

Bagāts ar svarīgākajām uzturvielām
Sojas deserts ir ne tikai salds kārums, bet arī barības vielu spēks. Sojas pupiņas ir lielisks augu izcelsmes olbaltumvielu avots, tāpēc sojas deserts ir lieliska alternatīva tiem, kas ievēro veģetāro vai vegānisko dzīvesveidu. Tā nodrošina visas deviņas neaizvietojamās aminoskābes, padarot to par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu. Turklāt sojas deserts ir bagāts ar tādām svarīgām minerālvielām kā kalcijs, dzelzs un kālijs, kas ir ļoti svarīgas veselīgu kaulu uzturēšanai, anēmijas profilaksei, kā arī nervu un muskuļu funkciju uzturēšanai.

Sirdij veselīgs labums
Viens no izcilākajiem sojas deserta ieguvumiem veselībai ir tā potenciāls, veicināt sirds veselību. Sojas pupiņas satur savienojumus, ko sauc par izoflavoniem, kuri ir saistīti ar ZBL (sliktā) holesterīna līmeņa samazināšanos. Iekļaujot uzturā sojas desertu, jūs varat spert soli pretī sirds slimību riska samazināšanai un uzlabot vispārējo sirds un asinsvadu veselību.

Hormonālais līdzsvars
Sojas deserta priekšrocība ir arī tā potenciāls veicināt hormonālo līdzsvaru, īpaši sievietēm. Ir zināms, ka sojas pupiņās esošajiem izoflavoniem piemīt fitoestrogēnas īpašības, kas imitē estrogēnu iedarbību organismā. Sojas deserta lietošana var palīdzēt mazināt dažus menopauzes simptomus, piemēram, karstuma viļņus un svīšanu naktīs. Tomēr ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, lai saņemtu individuālu padomu.

Gremošanas veselība
Sojas deserts var arī veicināt veselīgu gremošanas sistēmu. Sojas pupiņas satur šķiedrvielas, kas palīdz uzturēt regulāru zarnu kustību un novērst aizcietējumus. Turklāt sojas deserta sastāvā esošās šķiedrvielas darbojas kā prebiotiķi, veicinot labvēlīgo zarnu baktēriju augšanu, kas uztur veselīgu zarnu mikrobiomu un uzlabo vispārējo gremošanu.

Sojas deserts piedāvā vilinošu risinājumu tiem, kas meklē veselīgāku veidu, kā apmierināt savu tieksmi pēc saldumiem. Sojas deserts ir pilns ar būtiskām uzturvielām, tostarp augu izcelsmes olbaltumvielām un svarīgām minerālvielām, un tas sniedz baudījumu bez vainas apziņas.

Tāpēc, kad nākamreiz alksiet pēc deserta, kas neapdraud jūsu veselību, apsveriet iespēju izvēlēties kādu no sojas produktiem. Jūsu garšas kārpiņas un organisms jums pateiksies!

Ieskaties arī citos, mūsu bloga interesantajos un noderīgajos rakstos kā noderīga dāvana vīrietim sportistam vai iedarbīgi veidi, kā iesaistīt mazas darba komandas.

Iedarbīgi veidi, kā iesaistīt mazas darba komandas

Ja mēs iedomājamies, ka uzņēmums ir liela laiva, bet darbinieki ir tās airētāji, tad mazāk nekā trešdaļa (apmēram 30%) ir ļoti iesaistīti un aktīvi airētāji, kas dara visu iespējamo, puse no visiem tikai pieairē, sniedzot mazu ieguldījumu (nav iesaistīti), un aptuveni 20% vēlas pamest laivu un meklē kur citur varētu airēt (pavisam neiesaistīti).

Šis stāsts parāda, ka darbinieku iesaistei ir ārkārtīgi liela nozīme uzņēmuma panākumos. Kā norāda VitalSmarts pētījums, pat viens vai divi slikti strādājoši darbinieki var ietekmēt visas komandas panākumus. Turklāt darbinieku iesaistīšana nav jautājums, kas jārisina vienreiz, bet par to jādomā pastāvīgi. Tāpēc tas ir liels izaicinājums gan lielām, gan mazām darba komandām.

Kā vislabāk iesaistīt darbā mazas komandas?

Tomēr, ja lielām komandām ir apjomīgāks budžets, pieejami lieliski automatizēti darbinieku iesaistīšanas rīki un citas ekstras, tad mazām komandām bieži nepieciešama atšķirīga un personiskāka pieeja. Lai atrastu pareizo pieeju konkrētajam uzņēmumam, nepieciešams testēt dažādas stratēģijas un šeit ir dažas, kuras noteikti vajadzētu izmēģināt:

Iesaisti darbiniekus uzņēmuma mērķu noteikšanas procesā

Nospraudiet uzņēmuma mērķus un veidojiet vīziju kopā, parakstot katra darbinieka individuālos mērķus zem lielajiem. Tā komandai būs skaidrs, kā viņi iederas lielajā mehānismā un pārliecināties, ka iet kopā vienotā virzienā. Liec katram darbiniekam izvirzīt arī īstermiņa, piemēram, nākamā mēneša mērķus, norādot kā šo uzdevum paveikšana ietekmēs organizācijas lielo mērķi. Darbiniekiem ik dienas jāapzinās, ka tam, ko viņi dara, ir nozīme (arī mazajiem, varbūt garlaicīgākajiem darbiņiem). Turklāt, ja darbiniekiem būs skaidri mērķi, viņi, iespējams, sapratīs, ka dažiem uzdevumiem nav būtiskas jēgas un šādi varēs atmest lieko savā “to-do” sarakstā.

Nodrošini darbiniekiem nepieciešamos rīkus

Vaicā darbiniekiem, vai ir kādi vērtīgi rīki, kas viņiem atvieglotu darbu un uzlabotu sniegumu (sevišķi, kas tāds, kas darbiniekam noderētu gandrīz katru dienu). Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir jāgūst maksimālais labums, ko digitāli rīki var mums sniegt. Ja tie izmaksā pārlieku dārgi un neiekļaujas budžetā, ir vērts pameklēt un piedāvāt kādas alternatīvas. Iespējams, tās ir arī kādas īpašas apmācības, kuras turklāt iespējams pasniegt balvas veidā par labi paveiktu darbu. Darbiniekiem svarīgi just, ka vadītājs ir ieinteresēts palīdzēt un nodrošināt visu nepieciešamo, lai pēc tam varētu sagaidīt arī labu rezultātu. 70% personāla būtu gatavi pamest pašreizējo darba vietu un uzsākt darbu, kurš sniedz ieguldījumiem darbinieku attīstībā un mācībās (The Harris Poll).

Iedvesmo savu komandu

Nemitīgi atgādini, kāpēc tas, ko uzņēmums un darbinieki dara, ir vērtīgi. Meklē jaunas idejas un mudini arī darbiniekus izrādīt iniciatīvu, ko varētu uzlabot. Tāpat vadītājam svarīgi palīdzēt darbiniekiem kļūt efektīvākiem un izglītot par to, cik būtiski ir rūpēties par savu labsajūtu, ievērot darba un privātās dzīves balansu, meklēt veidus, kā kļūt produktīvākam utt. Laba ideja – ir katru dienu darbiniekiem, piemēram, kopējā čatā nosūtīt kādu iedvesmojošu citātu, kas liktu aizdomāties, vai kādu interesantu faktu/ziņu, kas attiecas uz industriju u.tml.

Organizē kopīgas iknedēļas atsauksmes

90% no Gen Z paaudzes darbiniekiem gaida personisku atgriezenisko saiti no vadītājiem (Nintex). Katras nedēļas beigās satiecieties ar komandu, kur katrs dalieties tajā, kas šonedēļ paveikts un ar kādām grūtībām darbinieki saskārušies, ļaujot darbiniekiem izteikties, reaģējot uz viņu teikto un vēlāk meklējot risinājumu. Būtiski, lai darbinieki tiktu regulāri informēti par to, ko dara pārējie komandas biedri un kur uzņēmumam veicas vai neveicas. Šī ir arī laba iespēja izteikt novērtējumu un pateikties konkrētiem kolēģiem par palīdzību, esot klātesošai visai komandai. Mazās komandās arī vērts kolēģiem dalīties ar atsauksmēm savā starpā (un tas jādara pietiekami iejūtīgā veidā, lai neviens to neuztvertu personīgi un neapvainotos).

Sviniet katru nozīmīgo uzvaru

Izveidojiet kopīgu pasākumu, lai nosvinētu uzņēmuma sasniegumus un sevi par to apbalvotu. Šādu “mazo uzvaru” atzīmēšana ir tas, kas sniedz gandarījumu un mūs mudina tiekties uz priekšu. Mūsdienās arvien populārāks kļūst attālināts darbs, kas kopumā darbiniekiem patīk, taču, kā norāda Amerisleep pētījums, aptuveni 80% cilvēku, kas strādā no mājām, teica, ka vismaz daļu no dienas laika jūtas izolēti no citiem. Tāpat kopīgi komandas pasākumi veidos kopīgas atmiņas, saikni ar organizāciju un ciešākas attiecības ar kolēģiem, kas ir tik būtiskas efektīvai komunikācijai un darbinieku labsajūtai.

Mazos uzņēmumos ir īpaši būtiski, lai ikvienu darbinieku patiesi aizrautu ideja, kuru uzņēmums sevī nes, tāpēc svarīgi izraudzīties tādus darbiniekus, kas būtu “uz viena viļņa” un gatavi darboties ar entuziasmu, lai uzņēmums augtu lielāks un ietekmīgāks. Ja darbinieki līdz galam neticēs uzņēmuma idejai, tad arī vislabākās iesaistes programmas visdrīzāk nenesīs gaidīto rezultātu. Veiciniet darbinieku iesaisti ikdienā ar vienkāršām, personalizētām un interesantām aktivitātēm kopā ar Latvijā radīto digitālo platformu Efectio!

Kādēļ sporta uzturs ir tik svarīgs?

Mēs visi zinām, ka vingrošana ir veselīga dzīvesveida galvenais aspekts un pasargā mūs no slimībām, kā arī veicina garastāvokli. Neatkarīgi no tā, vai esat profesionāls sportists vai kāds, kuram vienkārši patīk strādāt, tas, ko un cik daudz jūs ēdat vai dzerat, var ļoti ietekmēt jūsu personīgos mērķus.

Diētai ir izšķiroša loma veiktspējas uzlabošanā, nodrošinot degvielu muskuļiem un ķermeņa šķidruma nomaiņai. Lai izvairītos no traumām un uzlabotu sniegumu, no dažādiem pārtikas produktiem, kas nodrošina pietiekamu daudzumu ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku un mikroelementu, vajadzētu būt pietiekami daudz enerģijas.

Sporta uzturs velosipēdistiem
Atkarībā no veiktās fiziskās aktivitātes līmeņa un formas mainīsies jūsu enerģijas un barības vielu pieprasījums – pārvietojot ķermeni, šūnas prasa vairāk enerģijas nekā degviela, kas tām nepieciešama miera stāvoklī. Tas, piemēram, nozīmē, ka sportistu uzturs prasa vairāk nekā sabalansēts uzturs, jo viņu enerģijas patēriņam jāatbilst viņu lielākiem enerģijas patēriņiem.

Tāpēc ir svarīgi pielāgot uzņemto pārtiku un šķidrumus, lai uzlabotu sniegumu, uzlabotu atjaunošanos un izvairītos no enerģijas rezervju izsīkšanas. Attiecībā uz šo aspektu dietologam, kas specializējies sporta uztura jomā, būs būtiska loma, izmantojot individuālus ieteikumus par uzturu. Frančeska var palīdzēt jums, ja jūs, lūdzu, sazinieties ar mums, lai pieprasītu bezmaksas 15 minūšu tālruņa zvanu.

No kurienes nāk enerģija?
Sabalansēts uzturs var palīdzēt jūsu ķermenim iegūt kalorijas un barības vielas, kas nepieciešamas, lai jūs pavadītu dienu vai treniņa laikā. Mūsu galvenais enerģijas avots ir ēdiens, ko mēs ēdam – ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki. Šie makroelementi nodrošina atšķirīgu kaloriju daudzumu (kcal) uz gramu:

1 g tauku nodrošina 9 kcal, 1 gramu olbaltumvielu 4 kcal un 1 g ogļhidrātu 4 kcal.

Apskatīsim šos makroelementus tuvāk un redzēsim, kāpēc tie ir tik svarīgi.

Ogļhidrāti
Sporta uzturs: padomi skrējējiemSporta uzturs: padomi skrējējiem
Bieži vien dēmonizētajam makroelementam ir izšķiroša loma visiem, kas iesaistīti jebkura veida fiziskās aktivitātēs. Ogļhidrāti ir galvenā degviela, ko fiziskās slodzes laikā izmanto mūsu smadzenes un muskuļi, un tāpēc, lai novērstu muskuļu nogurumu, ir nepieciešams patērēt pietiekamu daudzumu.

No zinātniskā viedokļa ogļhidrātus mūsu ķermenis sadala glikozē un pēc tam glabā muskuļos un aknās kā glikogēnu. Šie krājumi ir būtisks enerģijas avots, kad mēs strādājam, bet ir ierobežoti. Tāpēc galvenā stratēģija ir sākt sportot, pilnībā papildinot glikogēna krājumus.

Jūsu ogļhidrātu prasības ir atkarīgas tikai no veiktās fiziskās aktivitātes veida, intensitātes un ilguma.

Zema intensitāte

Parasti tiem, kas ievēro uz prasmēm balstītu zemas intensitātes programmu (piemēram, jogu, pilates, soļošanu utt. Vai vingrošanu mazāk nekā 3 reizes nedēļā), ieteicams dienā uzņemt 2-3 g uz kg ķermeņa svara. ,

Vidēja intensitāte

3-5 g uz kg ķermeņa svara tiem, kas ievēro mērenu programmu (kas ilgst apmēram 45-60 minūtes),

Augsta intensitāte

Izturības sportistiem 6-10g uz kg ķermeņa svara (treniņš 1-3 stundas dienā ar mērenu / augstu intensitāti) un 8-12g uz kg ķermeņa svara tiem, kas piedalās ekstrēmos pasākumos.

Pārtikas piemēri, kas satur aptuveni 50 g ogļhidrātu:

2 vidēji banāni,

15 žāvētas aprikozes,

2 biezas maizes šķēles,

60 g brokastu pārslu

vai 1 liels kartupelis.

Vecāku pabalsts – kas tas ir?

Kad gaidāms jaundzimušais vai nupat ir paplašinājies ģimenes loks ar tikko dzimušu bērniņu, aktuāli ir dažādi ar šo notikumu saistīti jautājumi, tostarp valsts un pašvaldību sniegtie atvieglojumi un pabalsti, uzsākot vai turpinot vecāku gaitas. Viens no tiem ir vecāku pabalsts. Lai arī daudzi vecāki, kuri iepriekš piedzīvojuši bērna nākšanu pasaulē, zina, kas ir šis pabalsts, tie, kuri ar to saskaras pirmoreiz, ne vienmēr ir pārliecināti, vai iespējams uz šādu pabalsta vidu pretendēt. Kas tas ir, ko par to der atcerēties un kā saņemt vecāku pabalstu? Lasi un uzzini par to raksta turpinājumā!

Vecāku pabalsts, paternitātes pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts un vēl citi – kā neapjut visā un kā zināt, cik vari saņemt par katru jaundzimušo? Lasi Aprekins.lv rakstu un uzzini!

Vecāku pabalsts – kas to raksturo?

Ja ir pabalsti, kuri pienākas automātiski, sagaidot jaundzimušo, tad šī pabalsta būtība ir cita – to izsniedz pēc pieprasījuma. To saņemt var sociāli apdrošinātas personas, kuras kopj vienu vai vairākus vienās dzemdībās pasaulē nākušus bērnus, ja šīs personas pabalsta piešķiršanas dienā ir nodarbinātas. Kādām personām piešķir šādu pabalstu? Bērna:

bioloģiskais vecāks;
adoptētājs;
audžuģimenes pārstāvis;
aizbildnis, kurš tāds atzīts ar bāriņtiesas lēmumu.

Bet kā zināt, par pabalsta pieprasījumu, aprēķināšanu atkarībā no bērna un atbildes uz citiem jautājumiem? Par to lasi un uzzini raksta turpinājumā!

Pabalsta izsniegšanas nosacījumi

Ne visiem pienākas šis pabalsts. Ir nosacījumi, kuros jāiekļaujas, lai varētu uz šāda pabalsta saņemšanu. Un tie ir:

bioloģiskais vecāks atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā vai negūst ienākumus, ja darbojas kā pašnodarbinātais, vai arī tieši pretēji – neatrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā/ saņem ienākumus kā pašnodarbināta persona;
viens no adoptētājiem/ audžuģimenes loceklis vai aizbildnis atrodas vai neatrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu kā arī gūst/negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Svarīgi atcerēties, ka uz pabalstu tiesības ir arī tādām personām, kuras pabalsta piešķiršanas dienā vairs nav nodarbinātas, taču tādas ir bijušas, iestājoties grūtniecības bai dzemdību atvaļinājumam, kas saistīts ar tieši šī bērna piedzimšanu.

Vecāku pabalsts – pienākas katram jaundzimušajam?

Pabalsta piešķiršana nav atkarīga no bērnu skaita. Vienalga, vai ģimenē pasaulē būs nācis pirmais vai ceturtais bērns – pabalstu saņemt varēsi par katru, ja izpildīsies augtāk minētie nosacījumi. Vecāku pabalsts otram bērnam vai pirmajam būs atkarīgs nevis no bērnu skaita, bet algas apmēra un pabalsta saņemšanas ilguma. Kā to saprast?

Ja izvēlies saņemt pabalstu līdz bērna 1 gada vecumam, tas būs 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Ja izvēlies saņemt pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam, tas būs 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Šo aprēķinu pielieto, ja pabalsta saņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Bet kā zināt, cik liela summa pienākas katrā no šiem variantiem tieši Tev? Par to lasi un uzzini raksta noslēgumā!

Vecāku pabalsts – kalkulators aprēķiniem

Lai veiktu aprēķinus, ir izveidots ērts rīks internetā – vecāku pabalsta kalkulators, ar kura palīdzību aprēķināt, kāda summa pienākas par bērnu. Kas jādara, lai veiktu aprēķinu?

Atver vecāku pabalsta kalkulatoru;
Ievadi nepieciešamos skaitļus (vecāku ienākumus, bērnu skaitu, jaundzimušo skaitu);
Atzīmē, kurš saņems pabalstu un cik ilgā periodā to vēlies saņemt;
Noskaidro rezultātu.

Lai saņemtu pabalstu, sākotnēji jāiesniedz pabalsta pieprasījums Valsts sociālās apdrošināšanas aģēntūrai. Taču tad uzreiz nebūs zināms, kāds būs vecāku pabalsts. Lai saprastu, ar kādu naudas summu rēķināties no šī pabalsta, atver kalkulatoru un aprēķini pats!

Ogļhidrāti – galvenā degviela

Uzturs, kas bagāts ar ogļhidrātiem, palielina izturību pret ogļhidrātu papildu krājumu muskuļos un aknās, ko sauc par glikogēnu. Darbs, ko David Costill pabeidza 1980. gadu sākumā Ball State University, parādīja, ka, ja sportisti ik dienas neēda diētu ar augstu ogļhidrātu daudzumu, viņiem radīsies hronisks nogurums un slikts sniegums. Ir labi dokumentēts, ka izturības sportistiem ir nepieciešams papildināt ogļhidrātu krājumus organismā, īpaši intensīvas apmācības laikā.

Arī ogļhidrātu patēriņš treniņu laikā, kas ilgst vairāk nekā vienu stundu, var arī dot labumu veiktspējai un aizkavēt noguruma rašanos. Vairāki neseni pētījumi ir parādījuši, ka sportistiem, kas piedalās sporta aktivitātēs, piemēram, basketbolā un futbolā, var būt arī jākoncentrējas uz vairāk ogļhidrātu patēriņu apmācības un konkurences laikā.

Tas nav pārsteidzoši, jo ir labi zināms, ka ogļhidrāti, salīdzinot ar proteīniem un uztura taukiem, ir visefektīvāk sadalīti un metabolizēti ķermeņa enerģijas veidi. Sportistiem, kas veic stop-and-go aktivitātes, tika konstatēts labāks ātrums un nogurums, patērējot augstāku ogļhidrātu diētu.

Ieteicamais ogļhidrātu daudzums

Atkarībā no treniņa, sportistiem vajadzētu patērēt vismaz 50 procentus, bet ideāli 60–70 procenti no to kopējā kaloriju daudzuma no ogļhidrātiem. Šis procents ir tikai vadlīnija ogļhidrātu vajadzību novērtēšanai. Atkarībā no treniņu ilguma sportista ogļhidrātu uzņemšanai vajadzētu būt no 2,5 līdz 6,0 gramiem uz svara ķermeņa svara, un ilgākiem mācību laikiem, kas atspoguļo vajadzīgo lielāko gramu skaitu. Lai aprēķinātu vajadzīgo ogļhidrātu gramus, skatīt 1. tabulu.

1. tabula Ogļhidrātu gramu noteikšana sportistiem

Nākamais piemērs parāda, kā aprēķināt nepieciešamos ogļhidrātu gramus uz vienu svara ķermeņa svaru.

Ogļhidrātu uzņemšana pirms, laikā un pēc vingrošanas

Pirms vingrinājuma:
Priekšapmācības maltītei ir divi mērķi:

Tas uztur optimālos enerģijas līmeņus vingrošanas muskuļiem.

Sportisti, kas agri no rīta trenējas pirms ēšanas vai dzeršanas, var radīt zemu glikozes līmeni asinīs, kā arī sliktu veiktspēju, jo samazinās spēja koncentrēties un palielinās uztveramā slodze. Glikozes līmenis asinīs, asinīs atrastais cukurs, ir enerģija, kas tiek piegādāta darba muskuļiem un orgāniem, kas ļauj organismam pabeigt darbību. Zems glikozes līmenis asinīs liek jums justies lēnāk nekā parasti un samazina spēju koncentrēties, kas neizbēgami samazinās veiktspēju.

Ogļhidrātu uzņemšana pirms vingrošanas var palīdzēt atjaunot nepietiekamu optimālo glikogēna krātuvi, kas ir ļoti svarīga ilgstošiem treniņiem. Pieļaujot personīgās vēlmes un psiholoģiskos faktorus, pirmsdzemdību maltītei ir jābūt lielai ogļhidrātu daļai, kas nav taukaina un viegli sagremojama. Taukskābju pārtikai jābūt ierobežotai, jo tie aizkavē kuņģa iztukšošanas laiku un ilgāk sagremo. Tālāk ir norādījumi pirmsdzemdību maltītei:

Ēdiens ir jāizēd 3-4 stundas pirms pasākuma.

Tam jānodrošina 150-350 grami ogļhidrātu (1,5 grami uz ķermeņa svara).
Lai izvairītos no kuņģa darbības traucējumiem, ēdienu ogļhidrātu saturs būtu jāsamazina, jo tuvāk ēdienam ir notikums.
Nelielu daudzumu olbaltumvielu pievienošana var palīdzēt regulēt enerģijas līmeni, palēninot ogļhidrātu absorbciju, nodrošinot ogļhidrātus darba muskuļiem ilgākā laikā.
Pievērsiet uzmanību sāļajām alkām. Ja konkurē karstā / mitrā klimatā, pārliecinieties, ka elektrolītu zudumi ir jānomaina ar sāļiem uzkodām, tādiem kā kliņģeri vai sporta dzērieni ar pievienotu nātriju.

Ēšana visu dienu notikumos:

Ir svarīgi, lai sportisti ēst pēc sacensībām, lai pārliecinātos, ka viņiem būs pietiekama enerģija muskuļos nākamajā sacensībā vai sacensībās, neatkarīgi no tā, vai tā būtu tajā pašā dienā vai nākamajās dienās. Tie paši uztura uzņemšanas principi, ko izmanto, lai plānotu maltīti pirms vingrošanas, var attiekties arī uz pārtiku, kas ēdama visu dienu. Ja sportists sacenšas plkst. 10:00 un atkal pēc divām stundām, pārtikas produkti ar augstu olbaltumvielu un tauku saturu, visticamāk, joprojām būs vēderā, kas var izraisīt kuņģa vai kuņģa-zarnu trakta (GI) ciešanas. Lai palīdzētu sportistiem gudru ēdienu izvēli visu dienu pasākumos, ir ieteiktas šādas vadlīnijas.

Futbola vēsture

Futbola pats sākums

Pasaules mīļākās spēles mūsdienu vēsture aizņem vairāk nekā 100 gadus. Tas viss sākās 1863. gadā Anglijā, kad regbija futbols un futbola futbola klubs sazarojās dažādos kursos, un Anglijas Futbola asociācija tika izveidota – kļūstot par pirmo sporta veidu.

Abi kodi izriet no kopīgas saknes, un abiem tiem ir garš un savstarpēji saistīts senču koks. Meklējot gadsimtu gaitā, atklājas vismaz puse duci dažādu spēļu, kas dažādās pakāpēs atšķiras un kam ir izsekota futbola vēsturiskā attīstība. Dažos gadījumos tas var būt pamatoti apstrīdams. Tomēr joprojām ir fakts, ka tūkstošiem gadu cilvēki ir baudījuši bumbu, un nav absolūti nekāda iemesla uzskatīt, ka tas ir izņēmums no “dabiskās” formas, kā spēlēt bumbu ar rokām.

Gluži pretēji, bez nepieciešamības izmantot kājas un kājas grūtās ķemmītēs bumbu, bieži vien bez aizsardzības likumiem, jau no paša sākuma tika atzīts, ka bumbas kontrole ar kājām nav bijusi viegla un, kā tāds neprasīja nelielu prasmju līmeni. Ļoti agrākais spēles veids, par kuru ir zinātniski pierādījumi, bija militārās rokasgrāmatas, kas datēta ar otro un trešo gadsimtu pirms mūsu ēras Ķīnā, uzdevums.

Šī Han dinastijas futbola priekšteča sauca par Tsu Chu, un tā sastāvēja no ādas bumbas, kas piepildīta ar spalvām un matiem caur atvērumu, mērot tikai 30-40 cm platumā, uz nelielu tīklu, kas piestiprināts uz garām bambusa spieķiņām. Saskaņā ar vienu no šī uzdevuma variantiem, spēlētājam nav atļauts mērķēt uz viņa mērķi bez traucējumiem, bet viņam bija jāizmanto kājas, krūtis, muguras un plecu plecs, cenšoties izturēt pretinieka uzbrukumus. Roku lietošana nav atļauta.

Vēl viena spēle no Tālo Austrumu puses bija japāņu Kemari, kas sākās aptuveni 500-600 gadus vēlāk, un to joprojām spēlē šodien. Šis ir sporta veids, kuram trūkst konkurējošā Tsu’Ču elementa, bez cīņas par iesaistīšanos valdījumā. Atrodoties lokā, spēlētājiem bija jāpārvieto bumba viens pret otru salīdzinoši nelielā telpā, cenšoties neļaut tai pieskarties zemei.

Grieķu “Episkyros” – no kuriem daži konkrēti dati izdzīvo – bija daudz dzīvīgāka, tāpat kā romiešu “Harpastum”. Pēdējais spēlēja ar mazāku bumbu ar divām komandām uz taisnstūra lauka, ko raksturo robežu līnijas un centra līnija. Tāpēc šoreiz šis mirstošā gulbja tēlojums tika novērtēts tikai ar dzelteno kartīti. Lai arī vārtsargs noreaģēja uz sitienu, bumba lidoja garām vārtiem. Spēle palika populāra 700-800 gadus, bet, lai arī romieši to uzņēma ar Lielbritāniju, kāju izmantošana bija tik maza, ka gandrīz nevarēja būt sekas.

Pretestība futbolam un aizliegumi

Ja agrākais futbols izraisīja milzīgu entuziasmu Lielbritānijas kopējo tautu vidū, tas arī izturēja atkārtotus un neveiksmīgus iejaukšanās no varas iestādēm, kuras niknušas par šo bieži vien vardarbīgo atpūtu.

Jau 1314. gadā Londonas mērs uzskatīja, ka ir piemērots izsludināt proklamāciju, kas pilsētu aizliedz futbolu tās haosa dēļ. Šī likuma pārkāpums nozīmēja brīvības atņemšanu.

Laikā, kad 100 gadu karš starp Angliju un Franciju no 1337. gada līdz 1453. gadam, karaļa tiesa nelabvēlīgi domāja futbolam. Kings Edward III, Richard II, Henry IV un Henry V visi padarīja spēli sodāmu saskaņā ar likumu, jo tas traucēja viņu priekšmetiem praktizēt vairāk noderīgas militārās disciplīnas, jo īpaši ar šauteni.

Visi Skotijas 15. gs. Ķēniņi uzskatīja, ka ir nepieciešams necenzēt un pat aizliegt futbolu. Īpaši slavens bija deputāts, kuru 1424. gadā sasauca Jēkabs, ko pasludināja Parlaments un kurā bija teikts: “Tas, ka cilvēks spēlē Fute-ballī”. Nevienam no šiem centieniem nebija liela ietekme. Spēles popularitāte starp cilvēkiem un to acīmredzamais prieks par nežēlīgām un baltināmām bumbiņām bija pārāk dziļa, lai tos pamestu.

Elizabetes laikos īpaši aizraujoša bija kaislība uz futbolu. Ietekme, kas varēja būt ietekmējusi vietējo popularitāti spēlē, nāca no Renaissance Italy, it īpaši no Florences, lai gan Venēcija un citas pilsētas arī ražoja savu zīmolu, kas saukts par “Calcio”. Tas bija vairāk organizēts nekā angļu ekvivalents, un to spēlēja komandas, kuras krāsainā krāsā apģērbās nozīmīgos svētku pasākumos, kas notika dažās brīvdienās Florencē.

Anglijā spēle joprojām bija tik rupja un trūkst izsmalcinātības kā jebkad agrāk, taču šajā laikā tā atrada izcilu atbalstītāju, kurš atzinīgi novērtēja citu iemeslu dēļ. Šis atbalstītājs bija Richard Mulcaster, lielais pedagogs un slaveno Londonas Merchant Taylors un St Paul’s skolas vadītājs. Viņš norādīja, ka spēlei, ja to prasa neliels uzlabojums, bija pozitīva izglītojoša vērtība, jo tā veicināja veselību un spēku. Viņa uzskati bija tādi, ka būtu izdevīgi ieviest ierobežotu skaitu dalībnieku vienā komandā un, vēl svarīgāk, stingrāku tiesnesi.

Līdz šim brīdis aizvainojošais futbols bija vērsts uz tā spēju traucēt sabiedrību. Piemēram, Mančesterā 1608.gadā spēle tika aizliegta, jo tik daudzi logi bija sagrauti. 16. gadsimta laikā tika uzsākts jauns uzbrukuma veids. Ar puritānismu izplatīšanos kliedziens pievērsās “vieglprātīgām” izklaidēm, un sports tika klasificēts kā tāds, it īpaši futbols.

Galvenais iebildums bija tas, ka tas it kā bija miera pārkāpums sabatā. Līdzīgi uzbrukumi tika izdarīti pret teātri, kuru loksnotie puritieši uzskatīja par dīkstāves un netaisnības avotu. Tas izveidoja pamatus izklaides aizliegumam svētdienās – un no šī brīža futbolā šajā dienā bija tabu.

Tas palika spēkā apmēram 300 gadus, līdz brīdim, kad aizliegums tika atcelts no jauna, vispirms neoficiāli un galu galā ar formālās Futbola asociācijas piekrišanu, lai arī diezgan maza mēroga.

Viss teicis, ka gandrīz nemaz nav bijis progress futbola attīstībā simtiem gadu. Bet, lai gan spēle tika pastāvīgi aizliegta 500 gadus, tā nekad nav bijusi pilnīgi nomākta.

Lielbritānijas īpašā vieta futbola vēsturē

Par visiem pierādījumiem par agrīnu bumbu sportu, kas spēlēta citur pasaulē, futbola attīstība, kā mēs to zinām, šodien notika Lielbritānijā. Spēle, kas uzplauka uz Briseles salām no astotā līdz 19. gadsimtiem, parādījās ļoti dažādās vietējās un reģionālās versijās, kuras vēlāk tika izlīdzinātas un smartenētas, lai izveidotu mūsdienīgu asociāciju futbola, regbija futbola un Īrijas sporta veidu Gēlu futbols.

Primitīvie futboli bija vairāk dezorganizēti, vairāk vardarbīgi, vairāk spontāni un parasti spēlēja nenoteikts skaits spēlētāju. Bieži spēles izpaudās kā karsts sacensības starp vestiem ciemiem – pa ielām un laukumiem, pāri laukiem, dzīvžogiem, žogiem un plūsmām. Kicking tika atļauts, jo patiesībā bija gandrīz viss pārējais. Dažreiz bumbu izspēlējot no jautājuma neizmantoja izmantojamās sfēras izmēru un svaru – šādos gadījumos kicking bija ierobežots līdz pretinieku izņemšanai.

Interesanti, ka tikai deviņi gadi pēc tam, kad 1863. gadā pirmo reizi tika noteikti futbola noteikumi, balles izmērs un svars tika galīgi standartizēti. Līdz tam brīdim, kad ieinteresētās puses parasti vienojās par šo jautājumu, tās organizēja spēli, kā tas bija gadījumā ar spēli starp Londoni un Šefīldu 1866. gadā. Šī tikšanās bija arī pirmā, kuras ilgums tika noorganizēts 90 minūtes .

Jēdzienu futbols, kā tika dēvēts, piederēja “mob futbola” kategorijā, kur dalībnieku skaits bija neierobežots un noteikumi bija diezgan neskaidri. Piemēram, saskaņā ar seno rokasgrāmatu no Workington Anglijā, jebkurš līdzeklis varētu tikt izmantots, lai bumbu iegūtu mērķim, izņemot slepkavību un slepkavību.

Viena teorija ir tāda, ka spēle ir anglo-saksona izcelsme. Gan Kingston-on-Thamesā, gan Česterā, vietējai leģendai ir tā, ka spēli tur pirmo reizi spēlēja ar pārtrauktā Dānijas princona galvu. Derbijā tas, kā teikts, ir cēlies trešajā gadsimtā uzvaras svinībās, kuras sekoja cīņai pret romiešiem. Tomēr ir maz pierādījumu par sportu, kas šajā laikā spēlēts, vai nu Saksijas apgabalos vai kontinentā. Patiešām, pirms Normana uzvara, vienīgais izspēlētais šāds lodīšu spēks ir no ķeltu avota.

Vēl viena teorija par tās izcelsmi ir tāda, ka tad, kad “mob futbols” tika spēlēta britu salās sākumā gadsimtiem AD, līdzīga spēle bija plaukstoša Francijā, it īpaši Normandijas un Bretaņas ziemeļu reģionos. Tāpēc ir iespējams, ka normāni ar šo spēli atnesa Anglijai spēli.

Zinātnieki ir arī ierosinājuši, ka, ne tikai dabiskais impulss, lai pierādītu spēku un prasmes, daudzos gadījumos pagānu muita, it īpaši auglības rituāli, deva motivācijas avotu šiem agrākajiem “futboliem”. Bumba simbolizēja sauli, kas bija jāpārvar, lai nodrošinātu bagātu ražu. Bumba bija jābrauc pa lauku vai tā pāri, lai lauki tiktu uzplaukti, un pretinieku uzbrukumi bija jāaizsargā.

Līdzīga nozīme tika piešķirta arī konkursiem starp precētiem vīriešiem un bakalaura vadītājiem, kas gadsimtiem ilgi dominēja dažās Anglijas daļās, kā arī līdz 17. gadsimta beigās Skvošas pilsētā Invereskas spēlei starp precētām un neprecētām sievietēm, kas, iespējams, pēc dizainparauga, ko regulāri uzvarēja apprecētās sievietes. Sieviešu futbols, protams, nav tik jauns kā daži cilvēki domā.

Attiecībā uz visiem pretrunīgajiem viedokļiem par spēles izcelsmi, viena lieta ir neapstrīdama: futbols ir uzplaukusi vairāk nekā tūkstoš gadus dažādās primitīvās formās, tajā pašā reģionā, ko mēs raksturoju kā savu māju, Lielbritānijā.

Izaugsme pasaules mērogā

Izmaiņas nenotika līdz 19. gadsimta sākumam, kad skolu futbols kļuva par paražu, jo īpaši slavenajās valsts skolās. Tas bija pagrieziena punkts. Šajā jaunajā vidē bija iespējams veikt jauninājumus un uzlabojumus spēlē.

Noteikumi joprojām bija relatīvi brīvi un viegli, bez standarta spēles formas. Katra skola patiešām izstrādāja savu adaptāciju un reizēm tas ievērojami mainījās. Tradicionālie spēles aspekti palika, bet jauninājumi lielākoties bija atkarīgi no pieejamā spēļu laukuma. Ja būtu jāizmanto akmeņainā skolu rotaļlaukums, kuru ieskauj ķieģeļu siena, tad vienkārši nebija vietas vecajam ļaundabīgam futbola laukumam.

Šādi apstākļi mudināja tādas skolas kā Charterhouse, Westminster, Eton un Harrow atbalstīt spēli, kas vairāk atkarīga no spēlētāju viltības virtuozitātes nekā spēcīga enerģija, kas vajadzīga skrostam. No otras puses, tādas skolas kā Cheltenham un Regbija bija vairāk vērstas uz stingrāku spēli, kurā bumbu var pieskarties ar rokām vai pat pārvadāt.

Gada 19.gadsimta progresa ziņā attīstījās jauna attieksme pret futbolu. Izglītības iestādes vēroja, cik lielā mērā sports veicināja tādas smalkas īpašības kā lojalitāte, pašaizliedzība, sadarbība, pakļautība un cieņa pret komandas garu. Spēles kļuva par skolas mācību programmas neatņemamu sastāvdaļu un obligātu piedalīšanos futbolā. Režģu skolas direktors Tomass Arnolds turpināja attīstīties šajā virzienā, kad 1846. gadā Ragbijā tika noteikti pirmie patiešām standartizētie organizētās spēles noteikumi.

Jebkurā gadījumā tie bija diezgan aptuveni: piemēram, tie ļāva pretinieka kājām nobloķēt zem ceļgaliem, ar rezervi, ka viņam nevajadzētu turēt, kamēr viņa smaili tika apstrādāti. Ir pieļaujama arī bumbas apstrāde – un tā ir bijusi kopš vēsturiskā notikuma 1823. gadā, kad William Webb Ellis, izbrīnojot savu komandu un savus pretiniekus, izlikās ar bumbu, kas piestiprināts zem viņa roka. Daudzas skolas sekoja šim piemēram un pieņēma noteikumus, kas paredzēti regbijā; citi, piemēram, Etons, Harvors un Vinčesteris, noraidīja šo futbola formu un deva priekšroku bumba. Charterhouse un Westminster bija arī pret apstrādi bumbu. Tomēr viņi neizolēja savu stilu, kā to izdarīja dažas skolas – tā vietā viņi veidoja kodolu, no kura sākās šis spēles stils.

Visbeidzot, 1863. gadā attīstība sasniedza kulmināciju. Kembridžas Universitātē, kur 1848. gadā bijušie skolēni no dažādām skolām jau bija mēģinājuši atrast kopīgu saucēju par visiem dažādajiem spēles pielāgojumiem, svaiga iniciatīva sāka izstrādāt vienotus standartus un noteikumus, kas būtu pieņemami ikvienam .

Šajā brīdī vairākums izteica pretiniekus pret tādām rupjām izpausmēm, kā atsitiena, sitiena un tā tālāk. Kā tas notika, lielākā daļa arī izteica neapmierinātību pie balles. Tas bija tas, kas izraisīja regbija grupu izstāšanos. Viņi, iespējams, būtu piekrituši atturēties no sitieniem, kas vēlāk tika aizliegti regbija noteikumos, taču viņi nevēlējās atteikties no bumbu pārvadāšanas.

Šī Cambridge darbība bija mēģinājums atrisināt pilnīgu neskaidrību par noteikumiem. Tomēr izšķirošā tikšanās notika 1863. gada 26. oktobrī, kad 11 vienpadsmit Londonas klubi un skolas nosūtīja savus pārstāvjus Freemasona krodziņā. Šie pārstāvji bija iecerējuši noskaidrot neskaidrību, izveidojot pamatnoteikumu kopumu, kas ir pieņemams visām pusēm, lai pārvaldītu spēlēs starp tām. Šī sanāksme iezīmēja Futbola asociācijas izveidošanu. Mūžīgais strīds par sitieniem, sitieniem un bumbas pārvadāšanu tika rūpīgi apspriests šajās un nākamās sanāksmēs, līdz 8. decembrī atkal beidzās pēdējais atvaļinājums, kad cietušie regeja stila pārstāvji, kuru vadīja Blackheaths. Ir sasniegts posms, kad ideāli vairs nebija saderīgi. 1863. gada 8. decembrī futbols un regbija beidzot tika sadalīti. To nodalīšana kļuva pilnīgi nesavienojama pēc sešiem gadiem, kad noteikumi tika iekļauti futbola noteikumos, kas aizliedz rīkoties ar bumbu (ne tikai to pārvadājot).

No turienes progress bija zibens ātri. Tikai astoņus gadus pēc tā dibināšanas Futbola asociācijai jau bija 50 dalībnieku klubi. Pirmais futbola sacensības pasaulē, FA kauss, tika izveidots 1872. gadā. Līdz 1888. gadam tika uzsākta pirmā līgas čempionāta norise.

Lielbritānijā noritēja starptautiskas sacensības, pirms Eiropā tikpat kā nebija dzirdēts futbols. Pirmo spēli spēlēja 1872. gadā, un to apstrīdēja Anglija un Skotija. Šis organizētā futbola pēkšņais uzplaukums, ko papildināja iespaidīgie skatītāju pūļi, izraisīja dažas problēmas, ar kurām citas valstis nesaskartās daudz vēlāk.

Profesionālisms bija viens no tiem. Pirmais virziens šajā virzienā bija 1879. gadā, kad neliels Lankašīras klubs Darvins divreiz izdevās izdarīt FA kausa izcīņā pret šķietami neuzvaramiem vecajiem etoniešiem, pirms slavenā Londonas amatieru komanda visbeidzot nokrita trešajā mēģinājumā. Tiek ziņots, ka divi Darvina spēlētāji – skotijas Džons Moms un Fergs Suter – ir pirmie spēlētāji, kas jebkad saņem atlīdzību par viņu futbola talantiem. Šī prakse strauji pieauga, un FA atzina, ka tā ir spiesta legalizēt profesionalitāti jau 1885. gadā. Šī attīstība ir notikusi pirms jebkādas nacionālas asociācijas izveides ārpus Lielbritānijas (proti, Nīderlandē un Dānijā) tieši četrus gadus.

Pēc angļu FA, nākamais vecākais ir Skotijas FA (1873), Velsas FA (1875) un Īrijas FA (1880). Stingri sakot, pirmās starptautiskās spēles laikā Anglijai nebija citas partneru asociācijas, pret kurām varētu spēlēt. Kad Skotija spēlēja Angliju Glasgovā 1872. gada 30. novembrī, Skotijas FA pat nepastāvēja – tā nebija izveidota vēl trīs mēnešus. Šajā dienā spēlētajai Anglijas komandai patiešām bija vecākā Skotijas klubu komanda, Queen’s Park, taču šodien Skotijas pusē bija zilas krekli un Anglija balta (lai gan ar šortiem un zeķēm to valsts skolu krāsās). Abas komandas izmantoja to, ko mūsdienās var uzskatīt par drīzāk uzbrūkošām formācijām – Skotijā (2-2-6), Anglijā (1-1-8) – bet tad spēle joprojām saglabāja daudzus mob-futbola raksturlielumus, kas skāra vārtus un steidzas, vismaz vismaz tikko taktikā, iespējams, vairāk atgādina mūsdienu regbija nekā futbolu.

Futbola izkliedēšana ārpus Lielbritānijas, galvenokārt Lielbritānijas ietekmes dēļ ārzemēs, sākās lēnām, bet drīz vien tas ieguva tempu un ātri sasniedza visas pasaules daļas.

Pēc 1889. gada Nīderlandes un Dānijas nākamās valstis bija Jaunzēlande (1891), Argentīna (1893), Čīle (1895), Šveice, Beļģija (1895), Itālija (1898), Vācija, Urugvaja (abas 1900. gadā) ), Ungārija (1901) un Somija (1907).

Kad FIFA tika dibināta 1904.gada maijā Parīzē, tai bija septiņi dibinātāji: Francija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Spānija (pārstāvēja Madrid FC), Zviedrija un Šveice. Vācijas futbola federācija apstiprināja savu nodomu pievienoties tajā pašā dienā.

Šī starptautiskā futbola kopiena nemitīgi pieauga, lai gan dažkārt tā saskārās ar šķēršļiem un neveiksmēm. 1912. gadā 21 federālā apvienība bija saistīta ar futbola federācijas Fédération International (FIFA). Līdz 1925. gadam šis skaits bija pieaudzis līdz 36, bet 1930. gadā – pirmā Pasaules kausa izcīņa – tas bija 41.

Starp 1937. un 1938. gadu mūsdienu spēles likumus noteica nākamais FIFA prezidents Stanley Rous. Viņš paņēma oriģinālos likumus, kas tika uzrakstīti 1886. gadā un pēc tam tika grozīti daļēji un sagatavoti racionālā kārtībā. (Tos pārskatīt otro reizi 1997. gadā.)

Līdz 1930. gadu beigām bija 51 FIFA biedri; 1950. gadā pēc Otrā pasaules kara radītā intervāla šis skaitlis bija sasniedzis 73. Nākamajā pusgadsimtā futbola popularitāte turpināja piesaistīt jaunus bhaktus, un 2007. gada FIFA kongresa beigās FIFA sastāvā bija 208 biedri katrā daļā pasaules.

fkolaine.lv

Jo mēs mīlam futbolu